Lai gan, pēc Latvijas Okupācijas muzeja direktora Gunāra Nāgela domām, Stūra māja turpinās atgādināt ne vien par to, kas noticis pagātnē, bet arī par to, kas varētu notikt nākotnē, AS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārstāvis Mārtiņš Tols izteicās, ka ēku vajadzētu atbrīvot no "baisuma".
Pēc Tola domām, pārējās ēkas izmantošanas koncepts būtu tuvs sākotnējam, proti, ēkā varētu tikt izvietoti muzeji, izstāžu zāles, darbnīcas vai arī pētnieciskās grupas, kas saistītas ar totalitāro režīmu izmeklēšanu. "Rīga 2014" ar savām izstādēm augšējos stāvos jau parādīja to, kādas ir šīs ēkas izmantošanas iespējas, paskaidroja VNĪ pārstāvis.
"Cilvēki bieži saka, ka Stūra māja ir bieds. Ir cilvēki, kas baidās šeit ienākt, zinot, kas te noticis. Mēs izveidojām piemiņas vietu un muzeju, bet būsim mierā tikai tad, kad cilvēki nebaidīsies šurp nākt, kad nebūs ārēju draudu. Tad, kad cilvēku apziņā šis būs tikai slikts periods Latvijas vēsturē," piebilda Okupācijas muzeja direktors.
Arī kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) uzvēra, ka Stūra mājas vēstījums ir nozīmīgs gan mūsdienu sabiedrībai, gan nākamajām paaudzēm, lai totalitāri noziegumi tiktu pēc iespējas novērsti un nekad neatkārtotos. Ministre uzsvēra, ka Krievijā nostiprinās totalitāra vara, kurai ir ambīcijas un pasaules pārvaldīšanas vēlme. Stūra māja, pēc viņas teiktā, aicinātu diskutēt par to, kādas sekas var radīt totalitārais režīms. Viņa norādīja, ka vienlaikus šī ir arī padomju totalitārā režīma upuru piemiņas vieta.
Melbārde arī uzsvēra, ka ēkas milzīgais apmeklējumu skaits 2014.gadā, kamēr tā bija atvērta (aptuveni 45 000 apmeklētāju), parāda vietas izglītojošo potenciālu. Šis projekts un izstāde skaidro ne tikai Latvijas, bet arī pasaules vēsturi.
Nāgels pastāstīja, ka vēl ir daudz lietu, ko pētīt gan par ēku, gan tajā notikušo. Viņš atzina ka ir gandarīts par to, ka ekspozīcija Stūra mājā ir atvērta, piebilstot, ka šādu iniciatīvu Okupācijas muzejs vēlējās īstenot jau 2008.gada beigās. "Pie tā esam strādājuši ļoti ilgi," uzsvēra Nāgels.
Savukārt Tols ieteica sekot mākslinieka Kristapa Ģelža ieteikumam, proti, pārkrāsot šo ēku. "Vēlamies šo ēku pārkrāsot arī pārnestā nozīmē, ne tikai nokrāsot tās fasādi. Stūra mājas nosaukumu varētu saglabāt pirmais un pagrabstāvs, bet par pārējo ēku vēlamies runāt kā par Tetera namu," teica Tols.
Pēc Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē plānots nokrāsot Stūra mājas fasādi, kā arī salabot ēkas jumtu. Tas kopumā varētu izmaksāt aptuveni 600 000 eiro, ko VNĪ ieguldītu no sava budžeta. Tālākus darbus saistībā ar Stūra mājas ēku VNĪ varēs sākt tikai nākamgad, bet plānotos sākšot jau šogad.
Jau ziņots, ka šodien durvis atkal vēra izstāde Stūra mājā - bijušajā Valsts drošības komitejas jeb čekas ēkā, Rīgā, Brīvības ielā 61.
Pirmajā stāvā - bijušajā čekistu ēdamzālē - izvietota izstāde par čekas darbību Latvijā, ko veidojuši Okupācijas muzeja vēsturnieki. To apmeklētāji varēs apskatīt bez maksas. Savukārt čekas iekšējā cietuma kameras, šautuvi, pagrabus, pastaigu laukumu un pagalmu būs iespējams apskatīt gida pavadībā. Šīs telpas ir saglabātas apskatei pēc iespējas autentiskā izskatā. Biļetes uz ekskursiju varēs nopirkt izstādes kasē, internetā "www.bilesuserviss.lv", kā arī "Biļešu servisa" kasēs.
Ekskursijas pa ēku gidu pavadībā plānotas noteiktos laikos, līdzīgi kā kino seansi. Šie laiki ir redzami "Biļešu servisa" mājaslapā. Ekskursija plānota pusotras stundas garumā. Pieaugušajiem biļete maksās 5 eiro, skolēniem un studentiem 2 eiro, bet invalīdiem, represētām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem tā būs bez maksas.
Stūra mājas izstāde būs atvērta katru dienu, izņemot otrdienu. Pirmdienās, ceturtdienās un piektdienās no plkst.10 līdz 17.30, trešdienās no plkst.12 līdz 19, bet sestdienās un svētdienās no plkst.10 līdz 16.
Izstādi Stūra mājā Latvijas Okupācijas muzejs sagatavoja pērn projektā "Stūra māja. Lieta 1914-2014", kas darbojās no maija līdz oktobrim. Stūra māja ar bezmaksas ekspozīciju par čeku, ēkas apskates tūrēm un vairāku muzeju rīkotajām izstādēm bija viens no ievērojamākajiem "Rīga 2014" projektiem. Pēc slēgšanas Kultūras ministrija piešķīra 16 885 eiro, lai ēkas īpašnieks valsts AS "Valsts nekustamie īpašumi" pirmajā stāvā un pagrabā iekārtotu elektrisko apkuri. Tika piešķirti arī 5340 eiro, lai Okupācijas muzejs varētu papildināt ekspozīciju.
Arī 2015.gadā ir piešķirts valdības finansējums 78 000 eiro apmērā, kas daļēji nodrošina izstādes darbību. Trūkstošos līdzekļus izstādes darbam ir iecerēts gūt no biļešu pārdošanas.
