Eiropa kopš viduslaikiem ir veidojusies kā telpa, kurā sastopama liela daudzveidība, vienlaikus tajā ir plaši izplatītas līdzīgas idejas un prakses. Eiropas vēstures dzinējspēks ir kopīgā un atšķirīgā sajaukums. Kopīgais, kas saista dažādus reģionus un tautas, un atšķirīgais reliģijā, politiskajās sistēmās, klimatā un tiesību tradīcijās, ir veicinājis Eiropas attīstību.
Šajā lekcijā tiks aplūkota dažādu reliģisko prakšu un to radīto emociju lomu Eiropā un citos reģionos pagātnē un mūsdienās. Lekcijā īpaša uzmanība tiks pievērsta Jaunavas Marijas personai un tās uztverei Eiropā un citur.
Miri Rubina ir viena no pazīstamākajām mūsdienu viduslaiku vēsturniecēm, vairāku augsti vērtētu monogrāfiju autore. Viņa ir studējusi Jeruzalemes Ebreju universitātē un Kembridžas universitātē. Divi Rubinas pazīstamākie darbi ir "Corpus Christi. Euharistija vēlo viduslaiku Eiropā" (Corpus Christi: The Eucharist in Late Medieval Europe, Cambridge University Press, 1991) un "Neebreju stāsti. Naratīvais uzbrukums vēlo viduslaiku ebrejiem" (Gentile Tales: The Narrative Assault on Late Medieval Jews, Yale University Press, 1999).
Šoruden ir izdota viņas jaunākā grāmata – "Viduslaiki. Ļoti īss ievads" (The Middle Ages: A Very Short Introduction) pazīstamajā Oksfordas universitātes sērijā "Ļoti īss ievads". Rubina ir Londonas Karalienes Mērijas Universitātes viduslaiku vēstures profesore.
Lekcija tematiski sasaucas ar LNB un nodibinājuma "Rīga 2014" rīkoto izstādi "1514.Grāmata. 2014", kuru plašāka publika var apskatīt Gaismas pils 1. stāvā līdz 2014. gada 11. decembrim. Akadēmiskie lasījumi ir daļa no Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014. gada pasākumu programmas, kā arī daļa no Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē norisēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
