Foto: PantherMedia/Scanpix
Trešdien, 27. martā, ar dažādiem pasākumiem visā Latvijā Starptautisko Teātra dienu atzīmēs gan profesionālie, gan amatieru teātri.

Latvijas Nacionālajā teātrī Starptautiskā Teātra diena tradicionāli tiks svinēta ar politiski muzikālo uzvedumu "Žurka (ne)būs!". Tā scenārija autori ir dramaturgs Jānis Balodis, stāvkomēdiju profesionālis Jānis Skutelis un aktieris Mārtiņš Egliens. Izrādē piedalās visi asprātīgākie Nacionālā teātra aktieri.

Nacionālā teātra videosveiciens Teātra dienā

Savukārt Liepājas teātrī skanēs aktieru koncerts "Aktiera pirksts nr.2703". Koncerta programmu ir sastādījis teātra muzikālais vadītājs Normunds Kalniņš un direktors Herberts Laukšteins, izvēloties muzikālos numurus no Liepājas teātra iestudējumiem – gan no tiem, kas joprojām ir aktīvajā repertuārā, gan tiem, kurus vairs nav iespējams noskatīties.

Teātra diena tiks svinēta arī Latvijas Nacionālajā operā (LNO) – tur skanēs koncerts "Operetes ekspresis", kurā skatītāji varēs doties ceļojumā pa operetes vēsturi, sākot no tās pirmsākumiem un beidzot ar metamorfozēm mūsdienās. 

Daugavpils teātris Starptautisko teātra dienu atzīmēs neierastā veidā - aktieri un teātra darbinieki šoreiz būs viesu statusā un baudīs citu mākslinieku uzstāšanos uz teātra skatuves. Pasākumā uzstāsies Daugavpils kamerorķestris diriģenta Aivara Broka vadībā.

Dailes teātra mākslinieciskajam vadītājam, režisoram Dž.Dž.Džilindžeram dienu pēc Starptautiskajā Teātra dienas – 28. martā, pasniegs Eduarda Smiļģa vārdā nosaukto balvu, ko piešķir Latvijas Teātra darbinieku savienība. Īpašā svētku pasākumā Teātra muzejā tiks godināti arī Lilitas Bērziņas, Harija Liepiņa un Helēnas Tangijevas – Birznieces balvu ieguvēji, ko šogad saņems Guna Zariņa, Gundars Āboliņš un Modris Cers.

Starptautisko Teātra dienu 1961. gadā izveidoja Starptautiskais Teātra Institūts (International Theatre Institute UNESCO). ITI nacionālie centri un teātra cilvēki visā pasaulē to ik gadus atzīmē 27. martā.

Par godu šiem svētkiem tiek organizēti neskaitāmi nacionāli un starptautiski pasākumi. Viena no nozīmīgākajām tradīcijām ir Starptautiskās Teātra Dienas Vēstījuma pasaulei publicēšana, ar kura palīdzību, ITI UNESCO izvēlēta ietekmīga, pasaulē pazīstama persona dalās savās pārdomās par tēmu Teātris kā miera kultūra.

2013.gada vēstījuma autors ir Itālijas teātra pārstāvis Dario Fo - 1926. gadā dzimis itāļu režisors, aktieris, vairāk kā 70 lugu autors un 1997.gada Nobeļa prēmijas laureāts Literatūrā.

"Jau senos laikos savu tolerances trūkumu pret "Commedia dell' Arte" aktieriem vara atrisināja, izdzenot viņus no valsts. Šodien, aktieri un teātra kompānijas ar grūtībām atrod skatuves, teātrus un skatītājus, un tas viss krīzes dēļ. Tādējādi pie varas esošie var mazāk satraukties par kontroli pār tiem māksliniekiem, kuri pauž savu viedokli ar ironijas un sarkasma palīdzību, jo aktieriem vairs nav nedz vietas, nedz publikas, kas tajos klausītos.

Pretēja situācija bija renesanses laika Itālijā, kur varenajiem nācās pielietot ievērojamas pūles, lai apklusinātu komediantus, jo tie baudīja plašas publikas atzinību.

Lielā "Commedia dell' Arte" aktieru izceļošana notika kontrreformācijas periodā, kad notika teātra vietu iznīcināšana, īpaši Romā, kur tos apsūdzēja svētās pilsētas aizskaršanā. Pāvests Innocents XII, 1697.gadā, pakļaujoties konservatīvās buržuāzijas un garīdznieku spiedienam, izdeva rīkojumu iznīcināt Tordinona teātri, kurš, pēc morālistu domām, tika izrādījis vislielāko nepiedienīgo ainu skaitu.

Kontrrefomrācijas laikā, kardināls Karlo Borromeo, kurš darbojās Itālijas ziemeļos, bija nolēmis veikt "Milānas bērnu" atpestīšanu, izveidojot skaidru robežu starp mākslu, kā augstāko garīgās izglītības formu, un teātri, kā profānā un vieglprātības manifestāciju. Vēstulē, ko viņš adresēja saviem sabiedrotajiem, viņš raksta apmēram šādi: "Būdami noskaņojušies iznīdēt nezāles, mēs esam izdarījuši visu, kas mūsu spēkos, lai sadedzinātu tekstus, kuri satur nekrietnās runas, lai tās izdzēstu no cilvēku atmiņām, un tajā pat laikā, lai vajātu tos, kuri šādus tekstus pavairo un drukā. Tomēr ir acīmredzams, kamēr esam bijuši iemiguši, sātans ir strādājis ar pastiprinātu viltību. Cik gan daudz dziļākas pēdas atstāj tas, ko redz acis, salīdzinot ar grāmatās lasīto! Cik gan daudz graujošāks pusaudžu prātiem ir runātais vārds un žesti, nekā miris vārds, kas drukāts grāmatās. Šo iemeslu dēļ, ir nekavējoties jāatbrīvo mūsu pilsētas no teātra taisītājiem, tāpat, kā mēs atbrīvojamies no nevēlamām dvēselēm".

Šodien, krīzes apstākļos, kad atkal pret mums tiek plānota milzu izraidīšana, vienīgā cerība ir tādas jaunas aktieru diasporas radīšana, kurai pretestība kalpo kā atspēriena punkts, lai radītu mākslu," īpašajā vēstījumā klāsta Fo.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!