Raidījums norādīja, ka Jakovs Borodeckis ir viens no pieredzes bagātākajiem gleznu tirgotājiem, iespējams, naudas grūtības viņu noveda pie lēmuma pārdot Aleksandra Heibela gleznu "Svētā ģimene", kuras vērtība tiek lēsta ap 20 000 latu.
"Sākotnējā informācija liecina par to, ka glezna visus šos gadus glabājās privātpersonas rīcībā," sacīja Valsts policijas Rīgas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.
Raidījuma rīcībā ir informācija, ka pirms septiņiem gadiem mākslas darbu tirgotājs jau ticis turēts aizdomās par zagtu mākslas darbu uzpirkšanu, viņa galerijā Vecrīgā kāds pamanījis zagtus akvareļus. Viņa dzīvesvietā veikta kratīšana, tomēr tiesāts viņš nav.
Taču gleznas "Svētā ģimene" atgriešanās muzeja īpašumā esot apdraudēta, jo zādzības faktam ir iestājies noilgums, un gleznu tirgotājs, iespējams, uzskatāms par tās labticīgo ieguvēju, minēja "Nekā personīga". Tas nozīmē, ka viņš tiesai var lūgt nostiprināt savas īpašuma tiesības uz mākslas darbu.
Policija pirms nedēļas ir nopratinājusi Borodecki. Pagaidām viņš neesot pieprasījis gleznu atdot.
Muzeja darbinieki ir sākuši gleznas rekonstrukciju, secinot, ka ir veikts profesionāls darbs, lai slēptu pēdas, ka glezna bijusi muzeja eksponāts, jo uz tās palicis tikai autora vārds.
1992.gada vasarā no muzeja gaišā dienas laikā pazuda neliels eksponāts - baltvācu romantiķa Aleksandra Heibela glezna "Svētā ģimene". Tajā dienā muzejā bijusi skolēnu ekskursija.
Policija gleznu neatrada un pēc 10 gadiem 2002.gadā krimināllietu izbeidza. Mākslas darbu atrada 10 gadus vēlāk, šā gada oktobrī, kad kāds mākslas darbu tirgotājs to bija nodevis vērtēšanai.
Heibela glezna nav vienīgais mākslas darba zādzības gadījums no muzeja atjaunotās neatkarības laikā. Nacionālā mākslas muzejs joprojām nav atguvis kādu pazudušu gleznu un skulptūru. Šobrīd gleznas muzejā sargā darbinieces un videokameras. Eksponāti nav pieslēgti signalizācijai. Tie nav ne novērtēti, ne arī apdrošināti, vēstīja raidījums.
