Jaunās mūzikas festivāls 'Arēna 2011' - programma

Cilvēka balss – dziedoša, kliedzoša, runājoša, arī tāda, kas aizved neizzinātās bezapziņas teritorijās. Festivālā "Arēna 2011" balss būs gan tradicionālās kultūras, gan avangarda estētikas iemiesojumā, atklājot visdažādākās šī īpašā instrumenta izpausmes.

Balss nav tikai viens no mūzikas instrumentiem. Tās saikne ar tīri dabiskām izpausmēm (smiekli, kliedzieni, raudas), personību un nolūku, valodu un dziesmu ir unikāls skaņu notikumu avots, raksturojot balss jaunatklāšanu mūsu laikmetā, paudis pētnieks Trevors Višārts.

Biļetes uz festivāla "Arēna 2011" koncertiem nopērkamas visās "Biļešu paradīzes" kasēs un koncertu norises vietās.

14.10.2011. plkst. 19.00 Lielā Ģilde

Festivāla atklāšanas koncertā vienā krāsu paletē saplūst divas pasaules - sitaminstrumentu daudzveidīgais skanējums un balss neierobežotā izteiksme, meklējot konceptuālus saplūsmes punktus un pretstatus.

Tā vistiešāk iemiesota Santas Bušs jaundarbā balsij,sitaminstrumentiem un simfoniskajam orķestrim "Somnilokvija" (Runāšana miegā). Savukārt 21. gadsimta kompozīcijas oriģinālākā dižgara – Salvatores Šarīno opusā balss ir 'runājoša' krāsa, iemiesojot renesanses laika itāļu arhitekta Frančesko Boromini filozofiskās sentences. Tiks iedziedinātas arī tīras sitaminstrumentu krāsas Džeimsa Makmilana koncertā un smalko struktūru meistara Filipa Hurela darbā "Interstices"("Plaisas").

Programmā:

Santa Bušs "Somnilokvija" mecosoprānam, sitaminstrumentiem un simfoniskajam orķestrim (PP)
Salvatore Šarīno (Salvatore Sciarrino) "Morte di Borromini" teicējam un simfoniskajam orķestrim (1988)
Džeimss Makmilans (James MacMillan) Koncerts sitaminstrumentiem un simfoniskajam orķestrim (1992)
Filip Urels"Interstices" (2009) trim sitaminstrumentālistiem un klavierēm

Solisti:

Baiba Berķe (mecosoprāns), Elīna Endzele, Rihards Zaļupe, Edgars Saksons, (sitaminstrumenti), Jānis Misiņš (teicējs), Latvijas Nacionālais Simfoniskais orķestris, Juris Žvikovs (klavieres), diriģents Žolts Noģs (Vācija)

16.10.2011. plkst. 17.00 Spīķeru koncertzāle

Festivāla rīkotais jauno komponistu konkurss jau izveidojies par tradīciju, dodot iespēju uz laikmetīgās mūzikas skatuves parādīties jauniem vārdiem, kas, iespējams, veidos latviešu laikmetīgās mūzikas vaibstus jau pavisam tuvā nākotnē.

Katrā konkursā jaunajiem komponistiem tiek dota iespēja risināt kādu īpašu radošu izaicinājumu, izzinot un paplašinot radošās inovācijas apvāršņus. Šajā gadā konkursa moto ir "Balss teātris", ierosinot jaunos autorus atklāt muzikālā teātra iespējas un balss neierobežotās izteiksmes diapazonu.

Atskaņotājmākslinieki: Gunta Davidčuka (soprāns), Baiba Berķe (mecosoprāns) Ilona Meija (flauta), Ēriks Kiršfelds (čells), Herta Hansena (klavieres).

16.10.2011. un 17.10.2011. plkst. 19.00 Latvijas Nacionālā opera. Lielā zāle

"Kara daba" ir mangas opera par spokiem, supervaroņiem un posttraumatiskā stresa simptomu. Karotājs, spiedze un kareivis nonāk gaismas un tumsas, cīņas un nāves pasaulē; viņu ceļš ved no cilvēka līdz mašīnai, statujai, spokam un fantāziju varonei. Opera tiek izpildīta japāņu valodā ar subtitriem latviski un angliski.

Mūzika:
Santa Ratniece, "The Irrepressibles" (Lielbritānija), skaņas apstrāde: Žilbērs Nuno (Gilbert Nouno, IRCAM, Francija)

Izpildītāji: Latvijas Radio koris
Diriģenti: Kaspars Putniņš un Sigvards Kļava
Režisore: Kirstena Dēlholma (Kirsten Dehlholm, Dānija)
Scenogrāfija: Henriks Vibskovs (Henrik Vibskov, Dānija)
Librets, dramaturģija: Villijs Flints (Willie Flindt, Dānija)
Gaismas: Jespers Konshaugs (Jesper Kongskaug, Dānija)
Mangas zīmējumi: Hikaru Haijaši (Hikaru Hayashi)

20.10.2011. plkst. 20.00 Sv. Pētera baznīca

Katoliskā vokālā mūzika dažādos Latvijas reģionos ir viena no tradicionālās mūzikas pamatkategorijām. Šī dziedāšanas veida fenomena iepazīšana ir rosinājusi diriģentu Sigvardu Kļavu veidot projektu ar ieceri apzināt Latvijas katoļu dziedājumu reģionālās īpatnības, kā arī radīt svaigu impulsu mākslinieciskajai jaunradei.

Darbs pie šī unikālā projekta aizsācies jau 2008. gadā, kad radošā komanda Sigvarda Kļavas vadībā devās uz dažādiem Latvijas reģioniem fiksēt šo materialu, kas uzticēts komponistiem Ģirtam Bišam, Ērikam Ešenvaldam, Mārtiņam Braunam, Jēkabam Nīmanim un Valtam Pūcem, lai, izmantojot dziedājumu skaņu ierakstus un stilistiku, radītu jaundarbus, tradicionālos katoļu dziedājumus atklājot jaunā, radošā interpretācijā.

Programmā: Ērika Ešenvalda, Jēkaba Nīmaņa, Ģirta Biša, Valta Pūces jaundarbi

Atskaņotājmākslinieki: "Sinfonietta Rīga", Latvijas Radio koris, diriģents Sigvards Kļava, Ģirts Bišs un Jēkabs Nīmanis - dzīvā elektronika; Andris Ūze - skaņu režija; video un uzveduma režija - Uģis Brikmanis, filmas mūzika – Mārtiņš Brauns

22.10.2011. Spīķeru koncertzāle plkst. 19.30

Balss transformācija ārpus robežām. Tehnoloģijas ierosināti izteiksmes ceļi. Četri izcili opusi. Argentīniešu komponista Vinjao "Chant d'aillures" ("Dziesmas no Citurienes") vēsta par kādu imagināru kultūru, kurā valda augsti attīstīta tehnoloģija apvienojumā ar dabas procesos balstītu dzīvesziņu un dabisku dzīvesveidu, arī dziedāšanu, kurā ir izteikts etniskais kolorīts.

Franču skaņraža Filipa Lerū opuss "Voi (Rex)" uzskatāms par vienu no 21. gadsimta elektroakustskās mūzikas šedevriem. Taču par šī žanra klasiku uzskatāms jau Džonatana Hārvija elektronikas opuss, kuru komponists balsta zēna balss transformatīvā apstrādē, radot izsmalcinātu elektroniskās skaņu pasaules poētiku. Koncerta intriga – latviešu elektroniskās mūzikas meistara – Rolanda Kronlaka pasaules pirmatskaņojums!

Programmā: Alehandro Vinjao (Alejandro Viñao) "Chant d'aillures" soprānam un elektronikai (1991)
Filipe Lerū (Philippe Leroux) "Voi (Rex)" balsij, sešiem instrumentiem un dzīvā laika elektronikai (2002)
Rolands Kronlaks Jaundarbs soprānam, saksofonam un elektronikai (PP)
Džonatans Hārvijs (Jonathan Harvey) "Mortuos plango vivos voco" elektronikai

Atskaņotājmākslinieki: Gunta Davidčuka (soprāns), "Sinfonietta Rīga" mūziķi, diriģents Normunds Šnē, Rolands Kronlaks (elektronika), skaņu režisors Andris Ūze

23.10.2011. Spīķeru koncertzāle plkst. 19.30

Akadēmiskās dziedāšanas meistars? Jodelēšanas ģēnijs? Apbrīnojams virstoņu dziedāšanas virtuozs? Šveiciešu mūziķis Kristians Cenders ir viss no iepriekš minētā, kurš turklāt pats rada mūziku – konkrētos stila rāmjos nedefinējamu, 'cenderisku', unikālu sakausējumu, kurā saplūst visdažādākie elementi - sākot no alpu mūzikas līdz džeza un laikmetīgās mūzikas ietekmēm.

Arī vijolnieks Tobiass Praisigs, viens no ievērojamākajiem Šveices džeza mūziķiem, tiek uzskatīts par robežu pārkāpēju sava instrumenta sfērā. Abu mūziķu veidotajā koncertprogrammā unikāla cilvēka balss savērpjas ar atraisītu vijoles izteiksmi, radot unikālu mūzikas piedzīvojumu jaunās skanējuma dimensijās.

Atskaņotājmākslinieki: Kristiāns Cenders (Christian Zehnder, balss), Tobiass Preisigs (Tobias Preisig, vijole)