Rubenis pastāstīja, ka respektē tiesībsargājošo institūciju lēmumu par piespiedu darbu. To viņam piemēroja saistībā ar 2009.gada pavasarī uz diviem mēnešiem par 2000 latu nelikumīgi noslēgto līgumu ar toreizējo Dailes teātra valdes locekli Aivaru Līni.
"Es domāju, ka tas ir sāpīgi. Ir tāda dziesmiņa "Par visu maksāju es dārgi". Par visu ir jāmaksā. Acīmredzot, jāizturas pret lietām uzmanīgāk, precīzāk un nevajag uzticēties cilvēkiem. Vai tas ir adekvāts sods? Ja tiesībsargājošās institūcijas uzskata, ka tas ir adekvāti un viņām tas likās pareizi, es tam nepretojos," piemēroto soda mēru vērtēja teātra direktors.
"Es esmu kļūdījies, un tas ir jāizpērk. Kļūdīties tomēr ir cilvēcīgi. Es negribu runāt ne par tiem iepriekšējiem iemesliem, kāpēc un kā tas tur notika, jo pašlaik tam vairs nav nekādas jēgas un man neviens nevar palīdzēt. Es lieku reizi esmu pārliecinājies, ka cilvēks var atrisināt savas problēmas tikai pats. Tā tas ir bijis, tā tas ir noticis, un es mēģināšu šo savu jautājumu atrisināt," viņš sacīja.
Uz jautājumu, vai būtu gatavs veikt arī fizisku darbu, ja Valsts probācijas dienests viņam uzdos tādu darīt, Rubenis atbildēja, ka ir to gatavs darīt, lai gan vēlētos, lai viņam uztic kādu pienākumu, ar kura izpildi viņa veikums būtu noderīgāks.
"Mani tas galīgi neuztrauc. Kā būs, tā būs. Es, protams, būtu priecīgs, ja šādas lietas tomēr risinātu atbilstoši. Varbūt, ka ir kaut kādas lietas, ko es varu labāk izdarīt, piemēram, kaut ko tulkot vai rediģēt. Es domāju, ka probācijas dienests jau nav domāts tikai tāpēc, lai par katru cenu liktu grābt lapas. Bet es esmu gatavs grābt arī lapas, man nav nekādu problēmu," teica Rubenis.
Savukārt uz jautājumu, vai teātrī strādājošie nav negatīvi reaģējuši uz izskanējušo ziņu, ka teātra vadītājam būs jāizpilda šāds sods, Rubenis atbildēja, ka šādu izpausmju nav bijis. Pretējā gadījumā viņš atkāptos no amata.
"Ja teātra ļaudis būtu man nākuši un teikuši, ka viņiem ir neērti un es nevaru šo darbu tālāk darīt, es būtu atkāpies [no Nacionālā teātra direktora amata]. Tas patiesībā būtu atkarīgs no viņu sajūtām," norādīja Rubenis.
Viņš piebilda, ka pašlaik gan vēl nezina, tieši kas, izpildot piespiedu darbus, viņam būs jādara, – jāsagaida Valsts probācijas dienesta paziņojums.
Jau vēstīts, ka pašreizējam Latvijas Nacionālā teātra direktoram Ojāram Rubenim un bijušajam Dailes teātra direktoram Aivaram Līnim saistībā ar savstarpēju nelikumīgu līgumu slēgšanu 2009.gadā par 2000 latu piespriests piespiedu darbs – 100 stundu katram. Šāds sods tika panākts, vienojoties prokuroram un apsūdzētajiem. Tas nozīmē, ka apsūdzētie vainu atzina un izdarīto nožēloja. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pagājušajā ceturtdienā apstiprināja panākto vienošanos par sodu.
Līgums bija noslēgts par vadības un konsultatīvo pakalpojumu sniegšanu Latvijas Nacionālajam teātrim uzņēmējdarbības stratēģiskā plānošanā un organizēšanā, teātra darbības iekšējo un ārējo risku apzināšanā un priekšlikumu izstrādāšanā šo risku vadībai ekonomiskās krīzes apstākļos, kuru risināšana ietilpa Rubeņa kā teātra valdes locekļa pienākumos. Tā dēļ Līnis, pēc prokuratūras uzskata, nelikumīgi guvis 2000 latu ienākumus.
Turklāt Līnis nelikumīgi noslēdzis analoģiska satura uzņēmuma līgumu ar Rubeni par pakalpojumu sniegšanu Dailes teātrim jautājumos, kuru risināšana ietilpa Līņa pienākumos, piemēram, jau minētajā vadības un konsultatīvo pakalpojumu sniegšanā uzņēmējdarbības stratēģiskā plānošanā un organizēšanā. Toreiz noteiktā 2000 latu lielā līgumcena Rubenim arī izmaksāta.
Līdzīga apsūdzība uzrādīta arī Rubenim. Ar noziedzīgu nodarījumu radīto materiālo kaitējumu abi jau ir atlīdzinājuši. Rubenim par pieļautajiem pārkāpumiem 2009.gada decembrī Kultūras ministrija jau izteica rājienu.
Valsts probācijas dienesta vadītāja vietniece Ilona Linde aģentūrai BNS iepriekš pavēstīja, ka dienests sola īpaši uzraudzīt piespiedu darba izpildi gan Rubenim, gan Līnim.
Viņa iepriekš arī pastāstīja, ka vispārējā kārtība paredz – pēc tiesas sprieduma stāšanās spēkā probācijas klientam ir jāierodas atbilstoši savai deklarētajai dzīvesvietai pieteikties soda izpildei. Kad cilvēks pieteicies, viņš tiek iepazīstināts ar soda izpildes kārtību un to, kas viņam draud, ja sods netiks pildīts. Tiek noskaidrots, kāda ir notiesātā profesija, izglītība, kādas prasmes viņam piemīt, kāda ir pieredze un kāds ir viņa veselības stāvoklis. Kad tas ir izdarīts, probācijas dienests attiecīgajā teritorijā izraugās piemērotāko darba devēju, un tiek sastādīts darba grafiks, pēc kura notiesātais strādā, savukārt probācijas dienesta darbinieks ierodas neplānoti darbavietā un regulāri sazinās ar darba devēju, lai kontrolētu, vai sods tiek pildīts.
Ja tiek konstatēts, ka notiesātais nestrādā, viņam tiek izteikts brīdinājums, un, ja tas nelīdz, probācijas dienests var vērsties tiesā ar lūgumu aizstāt šo sodu ar arestu.
Kādi darbi notiesātajam jāstrādā, ir atkarīgs no attiecīgās vietas, ar ko probācijas dienestam noslēgti līgumi jeb nodarbināšanas iespējām. Dienesta praksē ir bijuši daudz un dažādi gadījumi, kur notiesātie strādā, sākot ar teritorijas uzkopšanu un beidzot ar intelektuāliem darbiem, piemēram, programmu pārinstalēšanu un teksta iztulkošanu. Arī tā dēvētās baltās apkaklītes strādājušas visdažādākos darbus, tostarp fizisku.
Ņemot vērā fizisko personu datu aizsardzības likumu, attiecībā uz jebkuru klientu netiek sniegta informācija, kur viņš strādā un kādos laikos sods tiek pildīts.
Pēdējos gados Valsts probācijas dienests piespieda darba izpildi organizējis jau diviem sabiedrībā zināmiem cilvēkiem – dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā bijušajam Jūrmalas mēram Ģirtam Trencim un nelikumīgā zivju ķeršanā apsūdzētajam toreizējam "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" valdes priekšsēdētājam Laurim Dripem.
Trencis iepriekš atzina, ka strādājis kādā sabiedriskā organizācijā Jūrmalā un pamatā tas bijis fizisks darbs. Pienākumos ietilpa arī sniega novākšana.