Foto: Publicitātes attēli
Svētdien, 24.oktobrī 19:30 Spīķeru koncertzālē, noslēdzot jaunās mūzikas festivālu "Arēna 2010", skanēs koncerts "Imadžinārie kosmosa pulksteņi". Konerta programmā Salvatore Šarīno(Salvatore Sciarrino) un Džordžs Kramba (George Crumb) mūzika, kas skanēs Mario Karoli (Mario Caroli, flauta), Ilonas Meijas (flauta), Artūra Gaiļa (bandžo), Ievas Paršas (mecosoprāns), Elīnas Endzeles (sitaminstrumenti), Kārļa Klotiņa (čells) un diriģenta Andra Pogas interpretācijā, portālam "Delfi" pavēstīja festivāla rīkotāji.

Itāļu skaņradis Salvatore Šarīno (1947) labprāt dižojas ar faktu, ka mūziku sākotnēji apguvis pašmācības ceļā, piedzimis brīvs un uzaudzis bez mūzikas skolas izglītības. Vēlākajos gados gan viņš studē gan dzimtajā Palermo, gan Romā un Milānā, pēcāk arī pats strādā kā pedagogs, kā arī sniedz meistarklases vairākos prestižos kompozīcijas meistarkursos. Viņa pirmās pašmācības ceļā un vienatnē kaldinātās kompozīcijas tapa, viņam esot divpadsmit gadu vecam, un viņa pirmais pubiskais koncerts notika jau 1962. gadā. Tomēr viss, kas uzrakstīts pirms 1966. gada, pēc viņa paša domām esot tikai nenobrieduši mācekļa darbi, kuros viņš meklējis savu stilu.

Šobrīd viņa radītā mūzika un radošais rokraksts ir teju vesela stila zīme, unikāla un oriģināla izcelsmē un izteiksmē, tā ir īpaša un savdabīga stilistika, kurai azartiski seko daudzi jo daudzi jaunākās paaudzes skaņraži, aizrautīgi turpinot iedziļināties virsskaņu smalkajā pasaulē, paplašināto spēles tehniku valdzinājumā un specifiski traktētās skanējuma – klusuma attiecībās. Pats meistars gan teic, ka joprojām meklē arvien jaunus un jaunus apvāršņus un izteiksmes veidus. Viņa daiļrades ceļš, tāpat kā darbu katalogs ir iespaidīgs gan publicēto partitūru ziņā, gan izdoto ieskaņojumu jomā (ap 80 CD, ko laidušas klajā nozīmīgākas ierakstu kompānijas), viņa daiļrades kontā rodami arī libreti paša darbiem muzikālajam teātrim, kā arī daudzi pētnieciski raksti, esejas un teksti par dažādām tēmām, kā arī grāmata par mūzikas formas problemātiku.

Iespējams, flauta ir viena no visraksturīgākajām Salvatores Šarīno smalkās, gluži mirguļojoši vibrējošās skaņu pasaules iemiesotājām un izteicējām. Un flautas tembrs savienojumā ar šī instrumenta daudzveidīgajām tehniskajām iespējām allaž vilinājis skaņradi pie šī pūšaminstrumenta radošos nolūkos atgriezties atkal un atkal. Laikā starp 1977. un 2000. gadu vairums itāļu meistara solo opusu tapuši tieši flautai, to apkopojums veido divus nosacītus ciklus – "All'aure in una lontananza" un "Lettera degli antipodi portata dal vento". Visi šie skaņdarbi ir ārkārtīgi virtuozi, bagātīgi krāsās un niansēti noskaņās, smalki izstrādāti un ļoti tēlaini, tehniskajā ziņā kombinējot tradicionālos flautas spēles veidus ar paplašinātajām spēles tehnikām, dažādiem novatoriskiem skaņveides paņēmieniem, klapīšu trokšņiem, elpas skaņu specifisku izmantojumu un krāšņi iedzīvinātu Šarīno stilistikai tik raksturīgo virstoņu skanējumu. Šovakar Salvatores Šarīno mūzika skanēs Mario Karoli interpretācijā, viņa repertuārā ir visi itāļa opusi flautai solo, mūziķis tos ieskaņojis arī divos albumos. Jāatzīmē, ka pats meistars Mario Karoli nodēvējis par "flautas Paganīni, kas ir iedvesmas avots daudziem ievērojamiem mūziķiem" un "mūziķi bez jebkādām tehnisko spēju robežām"!

"Es uzskatu, ka mūzika ar savu spēku atspoguļot visslēptākās cilvēka dvēseles šķautnes pārspēj pat valodu," atklāj amerikāņu komponists Džordžs Krambs (1929) – viena no nozīmīgākajām personībām 20. gadsimta mūzikas vēsturē. Night of the Four Moons tapis kā Filadelfijas kamermūziķu pasūtinājuma darbs un komponēts Apollo 11 lidojuma laikā 1969. gadā - no 16. līdz 24. jūlijam. Komponists opusu raksturo kā māksliniecisku reakciju un ārēju notikumu, kas saistīts ar Apollo 11. Kompozīcijas teksta pamatā ir Federiko Garsijas Lorkas poēmas, kas simbolizē skaņraža divējādās izjūtas, saistībā ar vēsturisko notikumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!