Koncertā skanēs Unsukas Činas (Unsuk Chin) "Gougalon" kameransamblim; Dianas Rotaru (Diana Rotaru) "Shakti" saksofonam un kamerorķestrim un Daniela Denī (Daniel Denis) "Univers Zero" opusu pārlikumi kamerorķestrim. Koncertā piedalīsies saksofonists Jans Maksimovičs, pie diriģenta pults Normunds Šnē. Koncertu klātienē klausīsies arī grupas "Univers Zero" līdzdibinātājs un bundzinieks Daniels Denī.
"Viena no programmas asīm ir grupas 'Univers Zero' skaņdarbu atskaņošana, kas personīgi man ir liels notikums. Tieši no viņus savulaik klausijāmies vinila platēs, kā arī ietekmējāmies, veidojot grupas 'Marana' mūziku," stāsta diriģents Normunds Šnē.
"Ja Stravinskim būtu rokgrupa, tā skanētu šādi…", rakstīts grupas "Univers Zero" mājas lapas ievadā. "Univers Zero" ir viena no ietekmīgakajām progresīvā roka apvienībām, kas likusi pamatus arī tādam mūzikas žanram kā chamber rock. Ietekmējoties no tik dažādiem avotiem kā roks, džezs, eiropeiskas izcelsmes tautas mūzika, dažādu laikmetu klasiskā un arī aktuālākā mūsdienu mūzika, "Univers Zero" idividuālo rokrakstu raksturo tikai viņiem piemītošs īpašs skanējums, kurš iemantojis ne vien publikas atsaucību un mīlestību, kritiķu labvēlību un slavinājuma vārdus, bet arī būtiski ietekmējis vairākas citas mūzikas apvienības. Par šīvakara koncertā iekļautajiem grupas līdzdibinātāja un bundzinieka Daniela Denī veidotajiem vairāku grupas kompozīciju pārlikumiem kamerorķestrim diriģents Normunds Šnē stāsta: "Pagājušā gadsimta 70. gadu vidū Beļģijā izveidojās grupa "Univers Zero", kuras viens no līderiem ir Daniels Denī. Jau kopš tiem laikiem mani uzrunājis šīs grupas darbs un pirms kāda laika uzzinot, ka grupa aizvien vēl koncertē, es personīgi uzrunāju Denī, piedāvājot sadarbību. Sadarbības rezultātā beļģu bundzinieks radījis opusu pārlikumus speciāli kamerorķestrim "Sinfonietta Rīga". Festivāla "Arēna" laikā Rīgā viesosies arī pats Denī."
Unsuka Čina (1961) pazīstama ne vien kā komponiste, bet arī pianiste. Mūziķe dzimusi Seulā, Korejā un tur guvusi arī pirmo izglītību un jau agrā jaunībā iemantojusi labu slavu gan kā aktīvi koncertējoša pianiste, gan veiksmīga skaņrade, tostarp uzvarot vairākos konkursos. Saņēmusi DAAD stipendiju studijām Vācijā, viņa 1985. gadā pārcēlās uz Eiropu, lai skolotos pie laikmetīgās mūzikas metra Ģērģa Ligeti, paralēli lēnām un mērķtiecīgi arī nostiprinot savu vietu laikmetīgās mūzikas un koncertdzīves pasaulē, bieži vien arī pati piedaloties savu skaņdarbu iestudējumos kā pianiste. Pēdējo gadu laikā komponiste ir paplašinājusi savas radošās iedvesmas apvāršņus, pirmo reizi pievēršoties arī tradicionālo instrumentu tembriem, piemēram, izmantojot ķīniešu instrumentu šengu koncertā "Šu" (2009), kā arī ietvērusi specifiskas savas tautas kultūras pēdas šīvakara koncertā iekļautajā skaņdarbā "Gougalon", kas tapis pērn kā "Ensemble Modern" pasūtinājuma darbs un pirmatskaņots tieši pirms gada.
Opusa "Gougalon" apakšvirsraksts - "Ainas no Ielas teātra". Komponiste šajā darbā apspēlē savas bērnības atmiņas par Seulas nabadzīgo rajonu dzīvi īsi pēc Vjetnamas kara, smago ikdienas dzīvi un šo drūmumu kliedējošajiem ielu teātriem. Opusa oriģinālnosaukums nav saistīts ar korejiešu valodu un kultūru - vārds gougalon nav kāda specifiska korejiešu teātra žanra nosaukums, bet gan ir aizguvums no senās vācu valodas, un tas interpretējams kā piemānīt, radīt smieklīgas kustības, praktizēt zīlēšanu u.c.
Laikmetīgās mūzikas vidē rumāņu komponistes Dianas Rotaru (1981) vārds pēdējos gados ieskanas arvien biežāk un nereti skan savienojumā ar tādiem apzīmējumiem kā savdabīgi oriģināla, jauna un daudzsološa, viena no interesantākajām savas paaudzes skaņradēm. Diana Rotaru dzimusi Bukarestē un studējusi dzimtās pilsētas Nacionālajā Mūzikas universitātē, kā arī "Erasmus" apmaiņas programmas ietvaros Parīzes konservatorijā. Koncerts saksofonam un orķestrim "Shakti" tapis 2004. gadā.
Komponiste darba ievadvārdos atklāj, ka "Shakti" (Šaktī) Indijas mākslā un filozofijā simbolizē kosmisko enerģiju, apslēptu spēku un virzošo spēku, kā arī it visa sievišķo elementu. Šajā gadījumā tas ir saksofons, kas dod enerģiju orķestrim, kurš to pārtver un attīsta tās visraksturīgākos elementus, tādējādi radot visas kompozīcijas universu. Saksofona partijā plaši iedzīvinātas arī tehnikas, kas tiek izmantotas džeza improvizācijās, tas lielā mērā saistīts ar faktu, ka kompozīcija veltīta Danielam Kientzijam – mūziķim, kurš tiek dēvēts par mūsdienu saksofona izgudrotāju un ir radījis arī monumentālo grāmatu "Saxologie", kurā viņš apkopojis savas zināšanas un pieredzi atiecībā uz saksofona spēli gan tās tradicionālajā izpratnē, gan saistībā ar dažādiem jauninājumiem paplašināto spēles tehniku jomā.
Festivāls notiek no 15. līdz 24.oktobrim. Biļetes uz festivāla koncertiem var iegādāties Biļešu paradīzes kasēs, vai www.bilesuparadize.lv.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
