Raiņa un Aspazijas vasarnīcā, J. Pliekšāna iela 5/7, Majoros 16. martā plkst. 17.00 notiks uzvedums "Draudzenes", kur sveču gaismā pie grieķu tējas tases satiksies Aspazija un viņas četras draudzenes – Veronika Strēlerte, Ivande Kaija, Biruta Skujeniece un Anna Stunda. Dzejnieces un viņas draudzeņu viesiem būs iespēja ielūkoties rakstnieces Ivandes Kaijas izsmalcinātajā dvēselē, uzklausīt aktrises Birutas Skujenieces pārdomas, ieklausīties Veronikas Strēlertes dzejā, iepazīt Annas Stundas veikumu literatūrvēsturē.
Aspazijas mājā Dubultos, Z.Meierovica prosp.20, 17. martā plkst. 17.00 notiks izstādes "Aspazijas albumu šķirstot" atklāšana. Izstāde būs apskatāma līdz 22.maijam.
Izstādē būs apskatāmi, priekšmeti, fotogrāfijas un piemiņas lietas no Jūrmalas pilsētas, Rīgas vēstures un kuģniecības, Rakstniecības un mūzikas muzeju krājumiem. Starp tiem arī īpaši eksponāti, kuri līdz šim nav izstādīti – privātas lietas, kas piederējušas tādām personībām, kā aktrise Dace Akmentiņa, aktrise un dzejniece Biruta Skujniece, rakstniece Īvande Kaija, viņa arī Antonija Lūkina, Elija Forsele-Rozentāle un citām.
Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30, 16. martā plkst. 14.00 notiks
Aspazijai veltīta zinātniska konference "Aspazija dzimtenē un citās zemēs". Tajā piedalīsies Ukrainas vēstnieks Latvijā, LZA Goda doktors, Dr. philol. Rauls Čilačava, kurš ukraiņu un gruzīnu valodā tulkojis Raiņa, Aspazijas, Ojāra Vācieša un Aleksandra Čaka dzeju, labi pazīst Latvijas kultūru un kultūrvēsturisko mantojumu. Konferencē viņš runās par Aspazijas darbu tulkojumiem gruzīnu valodā.
Dr. philol. Jānis Zālītis pētījis Aspazijas dzejas tulkojumu īpatnības krievu valodā, savukārt dr. philol. Silvestra Gaižuna izvēlētā tēma ir "Universālo valodu meklējot. Klejojošie sižeti Aspazijas daiļradē".
Rakstniecības un mūzikas muzeja direktore mag. philol. Ilze Knoka izvēlējusies tēmu "Aspazija. Dzeja un kino", bet Raiņa un Aspazijas muzeja vadītāja Gaida Jablovska izsekos Aspazijas dzīves ritumam 1930. gadā – pirmajā gadā bez Raiņa.
Jau februāra sākumā Raiņa un Aspazijas muzejs izsludināja radošo darbu konkursu "Mana Aspazija". Atsaucība bija necerēti liela – žūrijas komisijas vērtējumam tika iesūtīts 51 darbs.
20. martā plkst. 12.00 Raiņa un Aspazijas mājā notiks konkursa "Mana Aspazija" noslēgums – laureātu apbalvošana un Aspazijas mazā zinātniskā konference, kurā būs iespēja noklausīties labākos konkursam iesūtītos darbus.
Latviešu literāte un politiķe Aspazija (īstajā vārdā Elza Rozenberga) dzimusi 1865. gada 16. martā. Pirmos dzejoļus sarakstījusi 14 gadu vecumā vācu valodā. 1887.gadā tapusi drāma "Atriebēja", ar kuru Aspazija piedalās lugu konkursā un iegūst pirmo vietu, parādīts konflikts starp latviešu zemniekiem un viņu apspiedējiem. Īslaicīgi strādājusi par mājskolotāju (1891 - 93), kad sarakstīta lugas "Zaudētās tiesības", "Vaidelote" un poēma "Saules meita", pēc tam, strādājot Rīgas Latviešu teātrī (1893 - 95). Aspazijas lugās spilgti attēlota sievietes cīņa pret dogmām un aizspriedumiem, par tiesībām veidot savu dzīvi saskaņā ar jūtām. Atbalstījusi Jaunās strāvas kustību un iepazinusies ar Raini, kurš tolaik bija avīzes "Dienas Lapa" redaktors. 1897. gadā, kad Rainis atradās apcietinājumā Panevēžā, viņi salaulājās. No 1898. - 1903. gadam dzejniece strādāja Rīgā "Dienas Lapā" un laiku palaikam dzīvoja Krievijā pie Raiņa.
Kopā ar Raini 1905. gada revolūcijas laikā aktīvi piedalījās dažādos masu pasākumos. No 1905. - 20. gadam kopā ar Raini dzīvoja trimdā Šveicē, Kastaņjolā, pēc atgriešanās Latvijā tika ievēlēta Satversmes sapulcē. Aktīvi aizstāvējusi sieviešu tiesības. Aspazijai piešķirts Triju zvaigžņu ordenis un Tēvzemes balva. (1939.)