Pieminot novadnieka, rakstnieka Anšlava Eglīša simto jubileju, Turaidas muzejrezervāts sadarbībā ar Krimuldas pagastu un Turaidas pamatskolu 13. oktobrī organizē Anšlava Eglīša simtgades jubilejai veltītu pasākumu. Tāpat Inciemā, kur rakstnieks pavadījis vairākus gadus, tiks atklāta Eglītim veltīta piemiņas plāksne, portālu "Delfi" informēja Turaidas muzejrezervāta direktores vietniece zinātniskā darbā Jolanta Dukaļska.
Turaidas muižas pārvaldnieka jaunā dzīvojamā mājā 13.oktobrī plkst. 11.00 notiks Anšlava Eglīša gleznu un grāmatu izstādes atklāšana. Izstādē būs apskatāmas Anšlava Eglīša gleznas no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma un Hildas Vīkas gleznas no Turaidas muzejrezervāta krājuma, kā arī Siguldas bibliotēkas veidotā grāmatu izstāde.

Pēc izstādes atklāšanas sekos sarunas par Anšlava Eglīša dzīvi un daiļradi. Sarunās piedalīsies literatūras un teātra zinātnieks, grāmatas "Anšlavs Eglītis" autors Viktors Hausmanis. Savukārt, Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja galvenā speciāliste 20.gs. 20.–30.gadu literatūras jautājumos Marta Balode iepazīstinās ar muzeja jaunieguvumiem A.Eglīša kolekcijā. Pateicoties Vidvuda Eglīša kundzes Frickausas Ingrīdas finansiālam atbalstam, simtgades jubilejas pasākuma izskaņā Inciemā notiks piemiņas akmens atklāšana, kuru veidojuši tēlnieki Gaida Grundberga un Juris Švalbe.

Rakstnieks, dramaturgs, dzejnieks, korespondents un mākslinieks Anšlavs Eglītis dzimis 1906.gada 14. oktobrī Rīgā rakstnieka Viktora Eglīša un tulkotājas un skolotājas Marijas Eglītes ģimenē. Savus skaistākos jaunības gadus Anšlavs Eglītis pavadīja Inciemā.

Agrārreformas ceļā Eglīšu ģimene savā īpašumā ieguva 13, 2h zemes Inciemā. Vietas izvēlē liela loma bija Turaidas vēsturiskajai apkārtnei un senajām dzimtas saknēm. Eglīšu senči Krimuldas pagasta "Kauperu" māju tuvumā jau sen līduši līdumus tikai vēlāk pārcēlušies uz Madonas pusi. Galvenais Inciema īpašuma objekts bija 32 istabu liela muižas ēka, kuru vietējie iedzīvotāji dēvēja par pili. Vēlāk dzīvojot Kalifornijā Eglītis uzrakstīja atmiņu romānā "Pansija pilī".

Inciema pansija savā laikā kļuva slavena ar to, ka pagājušā gadsimta 30 gados vasaras mēnešos tajā viesojās daudzi tā laika radošie inteliģenti - gleznotāji K.Ubāns, V.Tone, R.Suta dzejnieks E.Virza izdevējs M.Goppers komponists V.Dārziņš, dievturis E. Brastiņš un daudzi citi. Vēlāk Inciems, Brasla un Gauja tika iekļauti mākslinieku daiļdarbos, gleznās un romānos.

Anšlava Eglīša devumu latviešu literatūrā var nosaukt vairāk kā bagātu. Dzīvojot Kalifornijā laikā no 1955. gada līdz 1993.gadam tika sarakstītas 50 lugas, par to liecina arī Latvijas teātru izrāžu afišas: "Kazanovas mētelis", "Par purna tiesu", "Pēc kaut kā cēla, nezināma", "Bezkaunīgie veči", "Omartija kundze" un daudzas citas lugas, ne mazāk ievērojams ir romānu klāsts, zināmākie no kuriem: "Līgavu mednieki", "Homo Novus", "Piecas dienas".

1950. gadā Anšlavs Eglītis pārcēlās uz dzīvi ASV, dzīvoja Losandželosas priekšpilsētā. Amerikā Eglītis darbojās Holivudas preses grupā (Hollywood Press Corps), rakstīja recenzijas kinofilmām un teātra izrādēm. Iespaidojoties no šī darba 1972.gadā tapa grāmata "Lielais mēmais", kas ir bagātīgs materiāls par kinovēsturi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!