Foto: DELFI

Strauji lielajam finālam tuvojas šovs "Lauku sēta", un starp četriem brašuļiem, kuriem izdevies tikt līdz izšķirošajai cīņai, īpaši izceļas Elīna Lapiņa. Lai gan uzskatāma par vienu no čaklākajām šīs sezonas dalībniecēm, viņa īsi pirms fināla tika nosēdināta uz sliņķu sola un tikai negaidīta noteikumu maiņa sievieti paglāba no došanās prom.

Tas iepriecināja daudzus "Lauku sētas" fanus, jo vairāku nedēļu garumā Elīna bija apliecinājusi – viņai piemīt īsts krampis. Vērīgākie "Lauku sētas" skatītāji šova laikā arī pamanījuši, ka Elīnai rūpes nesagādā tie darbi, kuru veikšana biežāk ir vīru rokās. Izrādās, šīs prasmes nācies apgūt jau bērnībā.

"Mums bija piemājas saimniecība. Vienīgais vīrietis mājās bija vectētiņš, un tad, lai saimnieciskie darbi iet uz priekšu, visi, gribot negribot, mācījās dažādas lietas," sarunā ar "Delfi Izklaidi" stāsta Elīna, kura nākusi no Lielvārdes puses.

Tehniskās lietas viņai vēlāk iemācījis radinieks no Talsu puses, pie kura skolas gados pavadītas vasaras, bet par lielāko dzīves skolu Elīna ir pateicīga vecmāmiņai.

"Darbošanos, dzīves uzskatus un prasmes man pamatā ir ielikusi vecmāmiņa. Vecmāmiņa no bērnu kājas lika strādāt. Sākumā viss bija caur piespiešanu, bet, gadiem ejot, tas cēla manu pašnovērtējumu – es to varu izdarīt, viņa ar mani rēķinās, tas man uzlika tādu kā pienākumu. Arī uz priekšdienām veidoju savu dzīves moto, ka cilvēks pats ir savas dzīves noteicējs, un tas, kā to veidosim, ir no mums atkarīgs," spriež uzņēmīgā sieviete un neslēpj – arī vēlāk dzīve pati piespiedusi darīt dažādus lauku darbus.

"Es vienmēr esmu turējusies pie tā, ka ir sieviešu darbi un vīriešu darbi, tomēr Latvijas lauku sievietes tēls ir tāds, ka viņai ir jāprot ja ne visi, tad lielākā daļa darbu. Citādi laukos nav iespējams nav izdzīvot," spriež Elīna un atzīst – šāda nevienlīdzība ir valdījusi gadsimtiem ilgi un ar to ir jāsamierinās.

Foto: DELFI
"Tāpat spēcīgai sievietei blakus ir jābūt spēcīgam vīrietim, un tikai tad labais genotips tiks nodots tālāk," spriež "Lauku sētas" dalībniece, kura pati audzina trīs bērnus – divus dēlus un mazu meitiņu. Ar bērnu tēvu gan attiecības izjukušas, un Elīna neslēpj – tajā, ka šobrīd ir viena, savu lomu spēlējis arī viņas raksturs.

"Esmu raksturā spēcīga un prasīga, un vīrietim ir diezgan grūti paralēli uzturēt savu tēlu līdzi."

Tolaik ģimene saimniekojusi lielā saimniecībā, kur bijušas 30 govis un zirgi, un pēc šķiršanās iesākumā Elīna mēģinājusi viena ar bērniem turpināt arī rūpes par saimniecību, bet nav bijis iespējams to savienot.

"Nodzinu sevi tā, ka bērniem arī laiks nepietika. Bija jāizvēlas – bērni vai saimniecība. Tad pieņēmu lēmumu saimniecību likvidēt. Diemžēl sanāca tā, kā sanāca. Es nevainoju ne vienu, ne otru," par ģimenes izjukšanu spriež Elīna.

Neraugoties uz šo pieredzi, savu nākotni Elīna saista ar dzīvi laukos. "Vienu brīdi biju aizmukusi uz pilsētu. Nodzīvoju trīs mēnešus un sapratu, ka tas pilnīgi noteikti nav man. Tā ikdienas burzma man nepatīk. Laukos esmu laimīga."

"Lai cik laukos dzīve ir grūta, medaljonam ir arī otra puse. Tur ir pievienotā vērtība – tu esi brīvs un vari justies kā pats savas dzīves noteicējs. Pilsētā valda citi likumi. Lauki ir Latvijas nākotne. Es tā uzskatu," atzīst Elīna.

Foto: Publicitātes foto
Savs viedoklis viņai ir arī par tiem, kuri devušies peļņā uz ārzemēm.

"Visi jau mēs gribam dzīvot labāk un tiecamies uz to, bet ir kaut kādas lietas, kas ir jāsaprot. Tu nedrīksti vienkārši aizbraukt. Es nesaku neko par tiem, kuri aizbrauc strādāt un atgriežas, bet man ir vilšanās tajos, kuri aizbrauc un pamet. Latvieši tomēr ir nedaudz atšķirīgi no citām nācijām. Mēs esam cīnītāji un spītīgi. Es uzskatu, ka latviešu tauta ir unikāla. Ir jāapzinās savas saknes. Mēs esam spējīga tauta. Ja mēs sāksim izšķīst uz visām pasaules malām, tam kodolam ir jābūt tik spēcīgam, lai viņš to gēnu nodotu tālāk un saglabātu to labo domu."

Foto: Publicitātes foto
Cīnītājas gars viņai ir no vecvecākiem, un par to Elīna jūtas pateicīga. "Viņi ir ieminuši to taciņu, lai mēs te būtu. Mans pienākums ir palikt savā zemē un cīnīties. Ja nepaliek tie stiprie, tie vāji paši par sevi atsijājas. Stiprajiem ir jāpaliek, jāturpina un jāuzņemas smagā nasta nodot mantojumu tālāk. Viņiem ir jāparāda, ka Latvija ir tā vieta, kur jāaudzina savi bērni."

Elīna gan novērojusi, ka pēdējos gados situācija uzlabojas – lai gan vilinājumu ir daudz, arvien vairāk cilvēku apzinās, ka svarīgas ir ne tikai materiālās vērtības. "Vērtība ir tava domāšana, dzīves uzskati un tradīcijas, kuras piekopjam, un kopumā attieksme pret dzīvi. Ja latvieši spēs vienoties un noturēties pie garīgām vērtībām, tad Latvijai ir nākotne."

Šovā Elīna nav piedalījusies tāpat vien. "Es vēlējos parādīt to Latvijas lauku sievietes tēlu, kas šobrīd mums ir jānes. Vīrieši Latvijā mums ir ja ne mazākumā, tad padevušies citiem vilinājumiem. Kamēr arī vīrieši nebūs spēcīgi laukos, tikmēr būs grūti. Šobrīd šī nasta lielā mērā diemžēl ir jāuzņemas sievietēm," novērojusi "Lauku sētas" dalībniece.

Viņas skats nākotnē gan nav pesimistisks – Elīna uzskata, ka tie, kuri grib vieglu dzīvi un izklaides, Latviju ir pametuši, un laukos palikuši spēcīgākie. "Ir saimniekdēli, kuri pārņem vecāku saimniecības, un jaunajos saimniekos ir citāda domāšana. Viņi cenšas, domā, izvērtē, plāno un ceļ lauksaimnieku vērtību," novērojusi Elīna. "Kopumā tas, kas notiek apkārt, man pamazām sāk patikt."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!