Izdevums "Femail", atsaucoties uz pētījumu, kas nesen veikts ASV Ratgersa Universitātē Ņuarkā, vēsta, ka brīdī, kad sieviete sasniedz orgasmu, viņas smadzenēs norisinās tieši pretēji procesi – tās kļūst aktīvākas.
Līdz šim valdīja uzskats, ka sievietēm orgasma laikā smadzeņu daļa, kas atbild par bailēm un nomāktību, kā arī vairākām citām emocijām, pārstāj darboties, taču tagad šis uzskats pilnībā apgāzts un pierādīts, ka tas ir aplams.
Pētījumā piedalījušās desmit drosmīgas sievietes, kuras, kā vēstījusi eksperimenta vadītāja Nana Vaiza, "ziedojušas savus orgasmus zinātnei".
Sievietēm palūgts divas reizes sasniegt orgasmu. Viņu pašu ziņā bijis tas, kā tas tiek panākts – dažas pašapmierinājušās, bet citas stimulējis viņu partneris. Tajā pašā laikā sievietēm veikta magnētiskā rezonanse.
Kā norādījusi pētījuma vadītāja, eksperimenta gaitā nācies sastapties ar dažiem izaicinājumiem. Viens no tiem – magnētiskās rezonanses aparāts neesot radījis pārāk erotisku atmosfēru. Tajā pašā laikā magnētiskā rezonanse esot vislabākā un precīzākā procedūra, kas palīdz diagnosticēt smadzenēs notiekošos procesus.
Apkopojot rezultātus, secināts – populārais uzskats, ka sievietēm pilnībā jāatbrīvo prāts, lai sasniegtu orgasmu, ir muļķības. Magnētiskās rezonanses dati liecinājuši, ka, tuvojoties kulminācijai, procesi smadzenēs aktivizējas, savukārt, sasniedzot baudas virsotni, neviena smadzeņu daļa nepārstāj darboties.
Pētījums par to, ka sievietei orgasma laikā deaktivizējas daļa smadzeņu, tika veikts 2005. gadā Nīderlandē, un ilgu laiku cilvēki pieturējās pie uzskata, ka sievietei orgasma laikā it kā zūd apziņa un smadzenes nekontrolē ķermeni.
Kā skaidrojusi Vaiza, tolaik pētījumā izmantota cita metodika. Diagnostika toreiz veikta ar pozitronu emisijas temogrāfiju, tomēr ar magnētisko rezonansi iespējams gūt detalizētāku izklāstu par procesiem, kas norisinās smadzenēs.
