Foto: Reuters/Scanpix
Ēģiptes karaliene Nofretete jeb Nefertiti, kura dzīvoja 14. gadsimtā pirms mūsu ēras, pasaules vēsturē savu vārdu iegravējusi ar savu gluži vai pārcilvēcisko daili, bet līdz pat mūsdienām nav atrasta viņas pēdējā atdusas vieta. Tagad cerīgas ziņas saņemtas no Arizonas Universitātes zinātnieka, doktora Nikolasa Rīvsa.

Kā vēsta britu prese, zinātnieks uzskata, ka Tutanhamona kapenes, kas tika atklātas 1922. gadā un gandrīz gadsimtu cītīgi pētītas, glabā vēl kādu noslēpumu – iespējams, tieši tur atdusas par Saules karalieni dēvētā faraona Ehnatona laulātā draudzene Nefertiti.

Rīvss tic, ka viņam ir izdevies atrast slepenu eju, kas ved no slavenā Ēģiptes faraona kapenēm uz Nefertiti kapu, un, ja tā izrādīsies taisnība, tas būs būtiskākais arheoloģiskais atradums pēdējās desmitgadēs.

Pie secinājuma, ka kapenes varētu slēpt iespējamās Tutanhamona mātes kapu Rīvss nonācis, pētot augstas izšķirtspējas kapeņu sienu skenēšanas uzņēmumus, un tur viņš pamanījis divas ejas, ko savulaik aizmūrējuši kapeņu celtnieki.

Viena no ejām saskaņā ar zinātnieka pārliecību ved uz noliktavu, bet otra – taisnā ceļā uz Nefertiti kapenēm, un Rīvss pieļauj, ka Tutanhamona kapenes ar nolūku piebūvētas vietai, kur jau atdusējās Nefertiti. Tas arī izskaidrotu šo kapeņu milzu apmērus.

Citi zinātnieki gan pret šo teoriju ir diezgan skeptiski – lai gan viņi piekrīt, ka kapenes varētu slēpt noslēpumainus kambarus, tiek pieļauts, ka Nefertiti pēdējā atdusas vieta varētu atrasties Amarnā – pilsētā, ko uzbūvēja viņas vīrs, nevis Tēbās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!