Lai gan iepriekšējie "Cassini" novērojumi pieļāva dažādas iespējas, kāpēc Enceladā veidojas ledus daļiņu izvirdumi, jaunākie dati izslēdz vai vismaz stipri ierobežo "sausus" modeļus un norāda, ka pastāv rezervuārs ar sālsūdeni ar lielu virsmu, kas arī ir izvirdumu avots, noradīts zinātnieku rakstā.

Ledus ar sāls saturu var veidoties tikai, sasalstot sālsūdenim, nav cita ticama mehānisma, kā var veidoties noturīga sāls graudus saturošu ledus daļiņu plūsma, kā tikai sālsūdens zem Enceladas virsmas, norāda vācu zinātnieks Franks Postbergs.

Jaunākie dati liecina, ka sālsūdens rezervuārs Enceladā "noslēpts" starp pavadoņa kodolu un ledus virsmu, iespējams, 80 kilometru dziļumā. Ūdens izskalo sāli no kodola un ceļas augšup, kur uzkrājas.

Kad Enceladas ledus virsmā veidojas plaisas, spiediens rezervuārā krīt un ūdens sāk ātri iztvaikot, tas tiek izmests kosmosā, kur sasalst. Ledus "korķi" aiztaisa plaisas, un izvirdums apsīkst līdz parādās nākamā plaisa, pieļauj zinātnieki.

"Šis atklājums ir svarīga liecība, ka arī uz pavadoņiem var pastāvēt apstākļi, kas labvēlīgi, lai rastos dzīvība," atzīmē "Cassini" projekta darbinieks Eiropas kosmosa aģentūrā Nikolass Altobeli.

2005.gadā "Cassini" atklāja uz Enceladas ūdens ledus un tvaika strūklakas, kas tiek izmestas kosmosā. Zinātnieki izskatīja vairākus pieņēmumus, kas varētu būt šo strūklaku avots. Daži zinātnieki pieļāva, ka Enceladā ir okeāns ar sālsūdeni, citi skaidroja, ka ledus daļiņas varēja rasties, sabrūkot vielām, kuru sastāvā ir "viesu vielas" molekulas.

Tagad zinātnieki analizēja svaigas ledus daļiņas, ko "Cassini" noķēra, tuvojoties Enceladai 2008. un 2009.gadā. Izrādījās, ka Enceladas tuvumā pārsvarā ir samēra lielas ledus daļiņas, turklāt 90% daļiņu sastāva ir līdzīgi okeāna ūdenim un satur daudz sāļu, ka arī kāliju un nātriju. Savukārt iepriekšējie Saturna E gredzena pētījumi liecināja, ka tas nesatur sāļus.

Misija "Cassini" ir kopīgs NASA un Eiropas kosmosa izpētes projekts. Zonde devās ceļā 1997.gadā un sasniedza Saturna orbītu 2004.gadā.