Visbiežāk kā seksuāla rakstura pāridarītāji tiek minēti vīrieši, taču arī sievietes ne ar ko nav labākas, jo emocionālā izvarošana var pilnībā tikt pielīdzināta fiziskam pāridarījumam. Ar zināšanām un pieredzi, strādājot gan ar izvarošanas upuriem, gan pašiem pāridarītājiem, sarunā ar portālu Mango dalās seksologs un pārmaiņu treneris Arturs Šulcs.
Izvarošanas pamatā ir varaskāre
"Izvarošanas pamatā nav seksualitāte, bet gan vara. Izmantotājs vēlas gūt baudu, bet pats ir kompleksu nomākts cilvēks, kurš neprot izrādīt mīļumu un maigumu, neprot vienoties ar otru," atklāj Šulcs un uzsver, ka galvenā lieta, ko vēlas izvarotājs, ir vara pār otru cilvēku.
Lielākoties izvaro cilvēki, kuri paši reiz bijuši pakļauti seksuālai vai emocionālai vardarbībai. "Šie cilvēki ir ar zemu pašnovērtējumu, neprot seksuāli sevi piedāvāt un pasniegt, kautrējas runāt par seksuāla rakstura tēmām," saka pārmaiņu treneris, pie kura no saviem pagātnes "rēgiem" nāk atbrīvoties arī tādi cilvēki, kuri tikuši izvaroti pirms trīsdesmit un vairāk gadiem.
Šulcs atklāj, ka izvarošana ir latents nozieguma veids, par kuru upuris nelabprāt stāsta. Tieši tādēļ pārmaiņu treneris uzskata, ka ļoti daudzas pašnāvības izraisījušas emocionālas traumas, kas saistītas ar piedzīvotu seksuālu vardarbību.
"Es piedalījos kādā pētījumā deviņdesmito gadu beigās. Toreiz tika secināts, ka tiek reģistrēti vien 1 līdz 2% izvarošanas gadījumu Latvijā. Toreiz tās bija 140 līdz 160 izvarošanas gadā, bet šo skaitli pareizinot ar 50 vai 100, statistika tiešām ir biedējoša," saka Šulcs.
Uz jautājumu, vai izvarotājs ir spējīgs laboties, Šulcs atbild: "Jā, domāju, ka tas ir iespējams, jo cilvēks var iemācīties empātiju, ja to vēlas. Arī Valsts Probācijas dienests atbalsta šādu problēmu risināšanu".
Seksologs pauž uzskatu, ka nevienu cilvēku nedrīkst "norakstīt", īpaši tad, ja viņš vēlas ko mainīt un pārmaiņām ir atvērts. "Šādiem cilvēkiem būtu jāsaprot, ka seksualitāte nav nekas slikts vai aizliegts, taču jāapzinās, ka dabiska ir seksualitāte ar rīcībspējīgu cilvēku".
Kādēļ izvaro sievietes?
Seksologs gan norāda, ka sievietes visbiežāk izvaro emocionāli. "Sievietes, kuras nav apmierinātas ar sevi un nespēj samierināties ar savu dzīvi, bieži vien ļoti nodara pāri saviem līdzcilvēkiem - meitām, viņas perot, vai dēliem, ja viņi iet viņu it kā neveiksminieku tēvu pēdās."
"Sievietes, kuras nav mierā ar sevi, spēj emocionāli izvarot un kastrēt," nosaka Šulcs un atceras, ka kāda sieviete pērusi savu meitu tikai tādēļ, ka viņai sākušas parādīties sievišķīgas formas pusaudzes vecumā.
"Cilvēkiem trūkst komunikācijas kultūras, un tas arī veicina vardarbību," atzīst Šulcs un uzsver, ka cilvēki reti kad aizdomājas, ka "normāls", protams, ir plašs jēdziens, taču tas visos gadījumos noteikti ietver, ka abi partneri ir mierā ar notiekošo, tam piekrīt, abi ir rīcībspējīgi un vismaz 16 gadus veci, sekss nenotiek ar mirušajiem vai dzīvniekiem.
Izvarotāji "dzimst" nerealizētās idejās
Cilvēki ar tendenci uz izvarošanu vēlas seksu spēcīgā veidā - ar spēka elementiem. Seksologs aicina saprast, ka seksā ar spēka elementiem nav nekā slikta, ja to vēlas abi partneri un abi to savā starpā izrunā. "Sekss nav nekas grēcīgs, ne arī ļauns," uzsver Šulcs.
Jautāts, kam jāuzņemas lielākā atbildības daļa par izvarotāju rašanos sabiedrībā - baznīcai, valsts iekārtām vai kādam citam, Šulcs norāda: "Jau kopš XI gadsimta latviešiem piedāvā spīdzināšanu, piespiedu reliģiju, vēlāk sūta uz koncentrācijas nometnēm un uz Sibīriju. Arī totalitārā sistēma ir veicinājusi izvarotāju rašanos. Cilvēki, būdami vājāki, tam visam ir piekrituši un pārcēluši uz personīgo attiecību jomu, kas attiecas ne vien uz seksu, bet arī, piemēram, uz ēšanas paradumiem - cilvēki piespiež bērnus ēst, kad viņi to nevēlas".
Uz jautājumu, kā risināt samilzušo problēmu, Šulcs sniedz skaidru atbildi: "Valstij ir jānodrošina vardarbības likvidēšana. Par to jārūpējas arī izglītības sistēmai, jo kā gan bērns, kuram uzglūn mācītājs, var zināt, kas viņam draud, ja viņš pat nespēj nosaukt savus dzimumorgānus?"
Šulcs tāpat uzsver, ka pārmaiņas neveido sabiedrība vai iekārta kopumā, bet gan katrs atsevišķs cilvēks, un aicina Latvijas cilvēkus izprast problēmas būtību - jo ir vairāk no seksuālas vardarbības cietušu cilvēku, jo vairāk kļūst tādu, kas nespēj veidot normālas attiecības, līdz ar to arvien sliktāka kļūst arī demogrāfiskā situācija valstī.
"Ir jābūt arī mīlestībai pret sevi, tikai tad var rasties mīlestība pret otru cilvēku. Ir jāatceras, ka sekss nav vien fiziska, bet arī dziļi emocionāla lieta, kas var kalpot kā labs pozitīvu emocionālo resursu avots," atgādina Arturs Šulcs.