Amerikāņi pēc ilgstošiem pētījumiem nonākuši pie pārliecības, ka Maķedonijas Aleksandra nāvē vainojams tieši ūdens no Stiksas upes, kas saskaņā ar sengrieķu mitoloģiju bija robeža starp dzīvo un mirušo valstībām.
Eksperti, kas gadiem ilgi pētījuši vēsturiskas liecības par Maķedonijas Aleksandru, apgalvo, ka karavadoņa nāvi izraisījusi īpaši bīstama un toksiska baktērija, kas atrodama minētās upes ūdenī.
"Sengrieķu mitoloģijā dievi Stiksas upes krastos lika cilvēkiem dot svētus zvērestus. Ja viņi meloja, Zevs viņus spieda dzert upes ūdeni, kas saskaņā ar leģendām atņēma viņiem runas spējas un uz gadu iemidzināja nāves miegā. Ir tikai loģiski, kas Maķedonijas Aleksandru, kuru uzskatīja par pusdievu, noindēja tieši ar šāda veida indi, kas atrodams upes ūdenī," pārliecināti ir amerikāņi zinātnieki.
"Aleksandra slimības gaitā novēroti vairāki simptomi, kas pieminēti arī sengrieķu mītos saistībā ar Stiksas upi. Viņš arī zaudēja balsi un nonāca komā," skaidrojusi Stenfordas universitātes toksikoloģe Antuanete Heisa.
Agrāk zinātnieki pieļāva, ka Maķedonijas Aleksandra nāvi izraisīja pārlieka aizraušanās ar alkoholiskajiem dzērieniem, malārija vai tīfs, un saindēšanās bija minēts tikai kā viens no iespējamajiem variantiem, bet tagad zinātnieki ir pārliecināti, ka beidzot atklājuši pasaules iekarotāja patieso nāves iemeslu.
Maķedonijas Aleksandrs saslima pēc karagājiena uz Indiju 323. gadā pirms mūsu ēras, pēc kura viņš gatavojās iekarot Bābeli. Slimība uzveica līdz šim neuzvarēto vīru, un pēc 12 dienu ilgām mocībām viņš 32 gadu vecumā mira.