Skolu jaunieši vecumā no deviņiem līdz 15 gadiem tiek aicināti uz animācijas darbnīcām, kuru laikā tiks veidota animācijas filma par Rīgas silueta izmaiņām 100 gadu laikā. Darbnīcas notiks uz AB dambja mākslas galerijā "Noass".
Filmu veidot var nākt uz vienu vai vairākām darbnīcas dienām. Darbnīcas vadīs filmu animatori no bērnu animācijas studijas "Multenkulten".
Radošajā darbnīcā bērni apgūs "stop motion" animācijas tehniku, izveidos scenāriju, kura pamatā ir vēstures notikumi, un nofilmēs aptuveni astoņu minūšu animācijas filmu. Izveidotajai filmai tiks pievienots profesionāla aktiera lasīts teksts. Šāda filmas forma jauniešu darbu pārvērš pabeigtā un plašai sabiedrībai saprotamā vēstures materiālā.
Filmas veidošanā tiks izmantoti vēsturisko ēku un tiltu šabloni, bet bērni veidos darbojošās personas – attiecīgā laika rīdziniekus, piemēram, savu vecvecmāmiņu, dodoties pāri Daugavai pa veco koka tiltu. Izveidotā filma tiks izrādīta Rīgas svētku laikā – 19. augustā.
Katras darbnīcas nodarbību ilgums ir trīs stundas. Nodarbības notiks piecas dienas un katru dienu tiks uzņemta animācijas filmas daļa par konkrētu laika posmu. Katras darbnīcas pirmajā daļā 15 minūtes tiks veltītas stāstam par dienas tēmu, izmantojot vizuālus piemērus. Jaunieši iegūs izpratni par vēstures notikumiem 100 gadu laikā un informāciju par Rīgas skatu, ko ir iespējams vērot ikdienā.
Darbnīcas vadītāji ir animatori ar ilgu gadu pieredzi darbā ar jauniešiem, kas darbnīcas formu padarīs jauniešiem interesantu un vēsturisko tēmu viegli uztveramu.
Projektu atbalsta Rīgas dome. Pieteikties darbnīcām var, rakstot uz multenkulten@gmail.com. Darbnīcas dalības maksa – divi eiro. Darbnīcas sāksies pulksten 12.
Darbnīcu tēmas:
1. jūlijs – Latvijas proklamēšana un pirmā pasaules kara beigas;
Vecais tirgus Daugavas malā; Vanšu tilta vietā koka tilts; Akmens tilta vietā pontona tilts; Bermonta kaujas.
12. jūlijs – Latvijas brīvvalsts laiks līdz 1940. gadam;
1925.-1926.gads – jaunie tirgus paviljoni; veco tirgu novāc, gar Daugavmalu izveido apstādījumus un sastāda kokus; siluetā no krasta nevar redzēt Rātsnamu, jo priekšā bija vecās 19. gs. ēkas.
13. jūlijs – Otrais pasaules karš un pēckara periods;
1941. gada 29. jūnijā Pētera dienā ilgi deg Pēterbaznīcas tornis, deg arī Rīga; sagrūst Melngalvju nams un Rātsnams; Melngalvju nama un Rātsnama drupas stāv līdz 1949. gadam, kādā naktī tās tiek uzspridzinātas; 1957. gadā uzcelts Akmens tilts; Politehniskais institūts; Mākslinieku nams; meliorācijas pārvaldes sešstāvu ēka; 1957. gadā pabeidz piecdesmitajos gados uzsākto Kolhoznieku namu.
14. jūlijs – padomju laiki;
1973. gadā tiek atjaunots Pēterbaznīcas tornis; viesnīca "Latvija"; Sarkano strēlnieku muzejs Ļeņina simtgadei par godu; latviešu sarkano strēlnieku piemineklis; Lauksaimniecības ministrijas ēka; 1985.-1986. gados tiek uzcelts Vanšu tilts; Televīzijas torņa celtniecība.
15. jūlijs – Latvijas otrā republika; Rātsnama un Melngalvju nama atjaunošana; apaļais Bastiona veikals; Citadeles banka; Šenberga projektētā biroja ēka.
