Rekomendācijas vecākiem, lai bērnu audzināšana būtu kā aizraujošs ceļojums  (1)

Lai ko arī tev nenozīmētu bērnu audzināšana, ja reiz tu esi kļuvis par vecāku, tātad, atpakaļceļa tev vairs nav un tev šis ceļš ir jānoiet cieņpilni, lai to nepazaudētu. Tādēļ "Ihappymama" piedāvā astoņas psihologu rekomendācijas, kas palīdzēs šo ceļu padarīt par aizraujošu ceļojumu gan tev pašam, gan bērnam.

Jā, tieši tā! "Visu labāko – bērniem!", "Es dzīvoju bērna dēļ!", "Bērns pirmajā vietā!" – lūk, postulāti, kas tiek nodoti no paaudzes paaudzē. Saskaņā ar tiem cenšas dzīvot daudzi vecāki. Bet padomā, vai tas ir nepieciešams bērnam? Ja tu visu laiku bērnu liksi pirmajā vietā, tad sanāks tipisks "bērns centrā" ģimenes modelis, kurā ir bērns un viss griežas tikai ap viņu, viņam upurējas visi – pazaudējot savas vēlmes, sapņus un savu "es". Saki, vai šāds bērns būs laimīgs? Patiesībā bērniem vajag kaut ko pavisam citu. Viņi vēlas redzēt ar sevi apmierinātus, laimīgus, pašpietiekamus vecākus. Vecākus, kuri zina, ko vēlas, kuri cenšas pašrealizēties, kuri gūst prieku un gandarījumu no dzīves.

Smaidīga, jautra, laimīga mamma – lūk, kas nepieciešams bērnam! Tādēļ nebaidies sevi, nevis bērnu, likt pirmajā vietā. Bērns, kurš izaudzis savā likumiskajā trešajā vietā (otrajā ir otrs no vecākiem), ar laiku kļūst pat spēcīgāks un dzīvei pielāgotāks, nekā tie, kuri ģimenē bijuši nostādīti pirmajā pozīcijā.

Ja vēlies, lai bērns tevi sadzirdētu no pirmās reizes, iemācies arī uz viņa teikto reaģēt ar pirmo reizi. Lai tas kļūst par sava veida oriģinālu noteikumu tavā ģimenē – "pirmā reize".

Atceries, ka katrs bērns ir unikāls. Visi bērni ir talantīgi, tikai jāatrod un jāattīsta šis talants. Kādēļ meklēt šo unikalitāti un talantu? Lai vēlāk bērns to varētu izmantot profesijas izvēlē. Kā atrast? Nepastāv tādu testu vai metožu, nav instrumentu vai aparātu, lai noskaidrotu bērna talantu. Vienkārši jābūt uzmanīgiem, jāpieņem bērns tāds, kāds viņš ir, atbalstot un veicinot viņa iniciatīvu, centienus, un viņš pats tev parādīs, kādā lietā bērns ir unikāls.

Vislielākās problēmas rodas tad, ja bērns sāk bieži slimot. Šādas pastāvīgas slimošanas izsit no sliedēm ne tikai bērnu, bet arī vecākus, novirzot uzmanību no visa cita un liekot pārdzīvot. Tādēļ neveicini bērna slimošanu ar pārmērīgu savu uzmanību pret viņu, ja vien nevēlies, lai viņš bieži sāktu slimot. Tavs uzdevums ir izdarīt tā, lai bērnam nebūtu izdevīgi slimot, lai viņam šis periods nebūtu nekas patīkams. Protams, slimam bērnam ir nepieciešama lielāka uzmanība un rūpes, lielāka pacietība, taču tas nenozīmē vairāk multfilmu, saldumu, rotaļlietu un citu privilēģiju. Slimot – tātad, gulēt gultā, dzert rūgtas zāles, neskatīties multenes, netrakot, bet atpūsties.

Nekad neaizmirsti, ka tu bērnu mīli. Apskauj, pamodini no rīta, apģērb, pabaro, kliedz, klausies, sarunājies, pastaigājies, māci un pat sodi ar mīlestību. Mīlestība mūsu vārdus vai darbus piepilda ar īpašu jēgu, un bērnam tiks nodota pozitīva enerģija.

Lai to paveiktu, nebaidies arī vērsties pie psihologa, citiem speciālistiem. Lasi grāmatas par bērna audzināšanu un attīstību. Sagatavo sevi savlaicīgi, ka būs sagaidāmas kādas grūtības bērna audzināšanas ceļā. Tad tev būs vieglāk saprast mazuli un pielāgot savu uzvedību un audzināšanu, lai tai būtu pozitīvs efekts.

Kad bērns piedzimst, mēs par viņu un viņa dzīvi nesam pilnu atbildību. Bet paaugoties, šī atbildība pakāpeniski pāriet uz pašu bērnu. Ir svarīgi pakāpeniski viņam to nodot. Veicini bērna pastāvību, nedari bērna vietā to, ko viņš var izdarīt pats, sniedz viņam iespēju saskarties ar savu darbību sekām.

Un pēdējā rekomendācija, kura, psihologu skatījumā, ir pati galvenā, lai viņš stimulētu visu jau iepriekšminēto, – esi bērnam labs paraugs.