Krūtsbarošanai ir daudz pozitīvu īpašību, tomēr tam, kāds būs bērna intelekta attīstības līmenis, nav nekādas saistības, vai bērns ir ēdis mātes pienu vai piena maisījumu, pie šādiem secinājumiem nākuši pētnieki Dublinas Universitātes koledžā (Īrija), kura pētījuma rezultāti publicēti žurnālā "Pediatrics".
Pētnieki analizējuši datus par aptuveni 8000 veselu, iznēsātu bērnu uzvedību un prāta spēju attīstību. Dati ievākti laika periodos, kad bērni bijuši deviņus mēnešus veci, trīs un piecus gadus veci. Turklāt aptuveni puse pētījumā aplūkoto bērnu bija saņēmuši mātes pienu, bet otra puse – mākslīgo maisījumu.
Apkopoto datu analīze nav parādījusi nekādu saistību starp krūtsbarošanu zīdaiņa vecumā un intelekta līmeni – vārdu krājumu, spējām risināt uzdevumus u.t.t. – piecu gadu vecumā.
Vienīgā atšķirība starp ar krūti barotiem bērniem un ar mākslīgo maisījumu barotiem bērniem, ko izdevies atklāt, ir sekojoša: bērni, kuri ar krūti tikuši baroti vismaz līdz pusgada vecumam, trīs gadu vecumā retāk cieta no hiperaktivitātes, nekā ar piena maisījumu barotie bērni. Tomēr šī atšķirība aptuveni piecu gadu vecumā praktiski pazūd, tā secinājuši pētnieki.
Tomēr pētnieku iegūtie rezultāti nekādā gadījumā neatceļ speciālistu izteiktās rekomendācijas par krūtsbarošanu (iespējami bērnu barot ar mātes pienu līdz sešu mēnešu vecumam, bet vislabāk līdz gadam vai pat ilgāk).
Vienlaikus tām mammām, kuras kaut kādu iemeslu dēļ mazuļus baro ar mākslīgajiem piena maisījumiem, varētu kļūt mierīgāka sirds – uz bērna intelekta koeficientu tas nekādā mērā neatsauksies.
