2015. gadā turpināja pieaugt vidējais mātes vecums, bērnam piedzimstot. Jaundzimušā mātes vidējais vecums Latvijā bija 29,8 gadi (piedzimstot pirmajam bērnam – 27 gadi), Igaunijā – 29,9 (piedzimstot pirmajam bērnam – 26,1), Lietuvā – 29,5 (piedzimstot pirmajam bērnam – 27,1). 2015. gadā dzimušo skaits pieauga visās trīs Baltijas valstīs, ziņo Centrālā statistikas pārvalde (CSP).
Vislielākais jaundzimušo skaita pieaugums 2015. gadā salīdzinājumā ar 2014. gadu reģistrēts Lietuvā – par 1 106 jaundzimušajiem jeb 3,6 procentiem. Igaunijā dzimstība palielinājās par 356 jaundzimušajiem jeb 2,6 procentiem, bet Latvijā – par 233 jeb 1,1 procentu.
Summārais dzimstības koeficients jeb vidējais bērnu skaits, kuri varētu piedzimt sievietei viņas dzīves laikā, saglabājoties attiecīgā gada dzimstības līmenim, Latvijā 2015. gadā ir pieaudzis un bija augstākais Baltijas valstīs – 1,71*. Igaunijā summārais dzimstības koeficients pērn nedaudz pieauga un bija 1,58, Lietuvā – 1,70. Līdzīgi kā citās Eiropas Savienības valstīs, kur 2014. gadā summārais dzimstības koeficients pieauga un bija tikai 1,58, arī Baltijas valstīs šis rādītājs joprojām ir pārāk zems normālai paaudžu nomaiņai. Augstākais summārais dzimstības koeficients ir Francijā (2,01), bet zemākais – Portugālē (1,23).
Augstākā dzimstība Baltijas valstīs bija 1986.–1988. gadā, kad gadā piedzima divas reizes vairāk bērnu nekā šobrīd. Summārais dzimstības koeficients šajos gados Latvijā bija 2,2, Lietuvā – 2,1, bet Igaunijā – 2,3, nodrošinot normālu paaudžu nomaiņu.
2015. gadā visās trīs Baltijas valstīs samazinājās ārpus laulības dzimušo īpatsvars. Vismazāk ārpus laulības bērnu dzimst Lietuvā – tikai 27,7 procenti bērnu. Latvijā 41,5 procenti bērnu piedzimst ģimenēs, kuras nav oficiāli noslēgušas laulību, bet Igaunijā – 58 procenti.
*Mātes vidējais vecums bērnam piedzimstot un summārais dzimstības koeficients laika posmam kopš 2000. gada pārrēķināti atbilstoši mātes pilnajam vecumam bērna dzimšanas brīdī.
