Foto: Publicitātes attēls
Ja mums katram būtu lemts izvilkt zelta zivtiņu, kas apsolītu izpildīt trīs vēlēšanās, kā vienu no pirmajām daudzi noteikti minētu veselību. Un tiešām – kurš gan nevēlas neslimojot nodzīvot līdz sirmam vecumam! Taču dzīvē ne viss rit kā iecerēts - cilvēks strādā, mācās un jūtas labi, bet gluži pēkšņi viņam var tikt diagnosticēta kāda nopietna veselības problēma, tai skaitā pat ļaundabīgs audzējs.

Statistika ir satraucoša
Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, pēdējā laikā kāda no onkoloģiskām saslimšanām ik gadu tiek diagnosticēta vairāk nekā 11 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, kas ir teju par trešdaļu vairāk nekā gadsimtu mijā. Tas nozīmē, ka uz katriem 100 tūkstošiem iedzīvotāju saslimušo skaits ir vairāk nekā pieci simti. Visizplatītākais ir krūts dziedzera vēzis, aiz tā seko zarnu, prostatas, kā arī bronhu un plaušu vēzis – kāda no šīm onkoloģiskām saslimšanām Latvijā gadā tiek diagnosticēta vairāk nekā tūkstotim cilvēku.

2014. gada beigās kopumā ar onkoloģiskām saslimšanām mūsu valstī uzskaitē bija teju 78 tūkstoši iedzīvotāju (2000.gadā tādu bija 49 tūkstoši).

Palielinās ar vēzi saslimušo dzīvildze
Arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra "Latvijas Onkoloģijas centrs" onkoloģe – ķīmijterapeite Ieva Vaivode apgalvo, ka ar vēzi saslimušo ar gadiem kļūst arvien vairāk un tas lielā mērā saistīts ar kaitīgo faktoru ietekmi uz organismu. Bet tai pašā laikā pieaug to pacientu skaits, kas pēc vēža diagnozes uzstādīšanas nodzīvo ilgāk par pieciem gadiem. Turklāt, pirms pieciem sešiem gadiem starp visiem ar vēzi slimojošajiem izdzīvojušo pacientu bija mazāk par 40%, toties pēdējā laikā šis daudzums pieaudzis līdz 50% un vairāk. Un tam ir vairāki iemesli. Viens no tiem – pilnveidojusies diagnostika, kas dod iespēju onkoloģiskās saslimšanas atklāt agrīnākās stadijās, līdz ar to ir daudz labākas ārstēšanas iespējas. Otrs: uzlabojusies arī pati ārstēšana - gan ķirurģijā, gan staru terapijā nākušas klāt daudzas jaunas tehnoloģijas. Arī medikamentozas ārstēšanas iespējas šobrīd ir gana plašas, tikai vienlaicīgi tās kļuvušas ļoti dārgas.

"Vēža ārstēšanā tehnoloģijas attīstās neiedomājami strauji," skaidro daktere Vaivode. "Tiklīdz zāļu izgatavotājam ir uzkrāta pietiekama pieredze un pierādījumi par medikamenta efektivitāti gan vēža pacientiem, gan konkrētai onkoloģiskai saslimšanai, šis preparāts tiek piereģistrēts. Bet tas nenozīmē, ka slimniekiem tas uzreiz ir pieejams. Katrā ziņā ne tiem, kuriem nav brīvu līdzekļu.

Jāteic, ka Latvijā, atšķirībā no citām valstīm, šie jaunie medikamenti kompensējamo zāļu sarakstā nonāk ar lielu novēlošanos - bieži vien pat tikai pēc desmit gadiem. Tostarp šie jaunākās paaudzes medikamenti, kurus lietojot, ir diezgan labas prognozes, ir ārkārtīgi dārgi - ārstēšanas izmaksas mērojamas vairākos tūkstošos eiro mēnesī. Līdz ar to, ja pacients vēlas tikt pie šīm zālēm, lai tādējādi viņam būtu lielākas izredzes izveseļoties vai arī lai viņš varētu vismaz pagarināt savu mūžu, viņam jādomā, kur dabūt zālēm nepieciešamos līdzekļus."

Savlaicīga apdrošināšana – finansiāls atbalsts grūtā brīdī
Nopietna slimība ir finansiāls risks, kuram iepriekš sagatavojas vien retais. Taču mūsdienās ir iespēja jau laicīgi parūpēties par sevi, apdrošinoties pret kritiskām slimībām. Šādu iespēju piedāvā dzīvības apdrošināšanas kompānija Mandatum Life. Piesakoties šim pakalpojumam līdz 64 gadu vecumam ar noteikumu, ka cilvēkam jau nav kāda nopietna saslimšana, ikviens būs sevi finansiāli nodrošinājis, ja pēkšņi tiks diagnosticēta kāda no apdrošināšanas paketē minētām slimībām:

  • sirdstrieka
  • miokarda infarkts
  • trieka
  • vēzis
  • izkaisītā skleroze
  • Parkinsona un Alcheimera slimības, ja tās iestāsies pirms 60 gadu vecuma sasniegšanas
  • trešās pakāpes apdegums
  • aklums, kurlums, runas spēju zudums
  • būs zaudēti locekļi
  • tiks veikta aortas operācija, sirds vārstuļa nomaiņa vai labošana, koronārās artērijas šuntēšana,
  • galveno orgānu transplantācija, ja iestāsies nieru mazspēja
  • noteiks pilnīgu un pastāvīgu invaliditāti.

Apdrošināšanas summas apmērs ir nosakāms pēc izvēles līdz 100 tūkstošiem eiro. No izmaksātās summas netiks ieturēti nodokļi, kā arī tā nesamazinās citus pabalstus un atvieglojumus, kas konkrētajam cilvēkam pienāksies. Saņemto atlīdzību persona varēs izmantot gan ārstēšanai, gan ikdienas tēriņiem.

Saslimstot varēs koncentrēties uz atlabšanu, jo pret kritiskām slimībām apdrošinātajiem par finansiālo pusi nebūs jāuztraucas - kompensācija tiks izmaksāta kā vienreizējs maksājums pēc diagnozes noteikšanas vai ārstēšanas. Smagas saslimšanas gadījumā papildu apdrošināšanas segums lieti noderēs, jo ar sociālo nodrošinājumu noteikti nepietiks, lai segtu ārstēšanas un rehabilitācijas izdevumus un kompensētu ienākumu zudumu, kas var iestāties slimības izraisītas darba nespējas dēļ.

Ievas stāsts
Pirms vairākiem gadiem Ieva devās pie ārsta, lai konstatētu, kādēļ viņa nevar ieņemt bērniņu. Un tā pavisam nejauši viņai vairogdziedzerī tika atklāts audzējs. Vispirms Ievai izoperēja vienu vairogdziedzera pusi, turklāt citoloģiskās analīzes uzrādīja, ka audzējs ir ļaundabīgs. Pēc kāda laika tika veikta operācija arī otrā vairogdziedzera pusē, un arī tur bija ļaundabīgs audzējs. Sākās izmisīga cīņa par dzīvību.

Var teikt, ka Ievai ļoti paveicās, jo pēc vairākkārtējām starošanām un citām pielietotām ārstēšanas metodēm slimība ir veiksmīgi uzvarēta – Ieva ir vesela un nu jau audzina dēliņu. Bet pašu slimošanas un atveseļošanās laiku viņa atceras kā ļaunu murgu.

"Ja man kāds būtu pateicis, ka arī mani piemeklēs onkoloģiska saslimšana, ar savu tagadējo pieredzi es noteikti būtu rīkojusies citādāk un apdomīgāk, un īpaši jau naudas jautājumos," apgalvo Ieva. "Pirms saslimu, strādāju valsts iestādē – biju ierēdnis. Veselības apdrošināšanas polisi darbavieta man nepiedāvāja. Un, ja arī tā būtu, tad tik un tā polise neko daudz nelīdzētu. Biju pieradusi pie tā, ka man visu laiku ir nauda, tāpēc pat neiedomājos to uzkrāt. Un arī nevarēju, jo naudas praktiski vienmēr pietika tikai līdz nākamajai algas dienai.

Kad saslimu, nesapratu, kā turpmāk dzīvot – iekrājumu nebija, ar slimības pabalstu praktiski pietika tikai izdzīvošanai, bet man vajadzēja naudu arī dakteriem un zālēm. Vērsos pie maksas speciālistiem – man tika izrakstīti ļoti dārgi vitamīni. Tad vēl katru otro nedēļu devos pie imunologa, kurš man injicēja imunitāti stiprinošus medikamentus – viena vizīte pie ārsta maksāja 85 eiro. Un paralēli vēl tērēju naudu par dažādu netradicionālo medicīnu.

Sāku ņemt ātros kredītus, bet nespēju tos atdot – knapi varēju apmaksāt kredītu pagarināšanu. Lūdzu bankai piešķirt man ilgtermiņa aizdevumu, bet saņēmu atteikumu, jo man esot neatdoti ātrie kredīti. Biju tuvu izmisumam. Sākumā par savām finansiālajām problēmām nevienam neteicu. Bet tad, kad jau ilgstoši biju pilnīgā bezizejā, tomēr sadūšojos un izstāstīju visu savai krustmātei, kas ar meitu dzīvo Anglijā. Man tiešām paveicās - krustmāte atrada iespēju, lai es izķepurotos no parādiem, iedeva arī nepieciešamos līdzekļus turpmākai ārstēšanai. Nezinu, kas būtu ar mani noticis, ja viņa nebūtu sniegusi man palīdzīgu roku.

Ja dzīvi varētu pagriezt atpakaļ, es noteikti būtu apdrošinājusi savu veselību pret kritiskām slimībām. Jo mēs jau neviens nezinām, kādi likteņa pavērsieni mūs sagaida nākotnē."

www.mandatumlife.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!