Ekonomikas ministrija atcēlusi atļaujas pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vēl sešiem komersantiem, jo tie nebija pilnībā izpildījuši savas nodokļu saistības pret valsti, portāls "Delfi" uzzināja Ekonomikas ministrijā (EM).
Atļaujas pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros atceltas uzņēmumiem: ZS "Jaundzelves", SIA "Ilpeks", ZS "Celmiņi-1", SIA "Biznesa centrs "TOMO"", SIA "Reāls" un AS "Remars-Rīga". Saskaņā ar EM aplēsēm atļauju atcelšana šiem uzņēmumiem ļāvusi novērst iespējamo OIK kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos 10 gados par aptuveni 12,1 miljonu eiro.
Šī gada maijā, pārbaudot nodokļu parādu esamību Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publicētajā nodokļu parādnieku datu bāzē 341 komersantam, kam noslēgts līgums ar AS "Enerģijas publiskais tirgotājs" par obligātā iepirkuma ietvaros saražotās elektroenerģijas iepirkšanu, ministrija konstatēja, ka 61 komersants nebija pilnībā izpildījis savas nodokļu saistības pret valsti.
Šiem uzņēmējiem nekavējoties tika nosūtīts brīdinājums, kas uzlika pienākumu nomaksāt nodokļu parādu. Līdz 19. oktobrim lielākā daļa no brīdinātajiem komersantiem minētos nodokļu parādus ir dzēsuši un valsts budžetā ir ieskaitījuši aptuveni 1,5 miljonu eiro. Savukārt tie uzņēmumi, kuri nodokļu parādu noteiktajā termiņā nesamaksāja, zaudēja tiesības tirgot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.
Nākamo nodokļu parādu pārbaudi EM veiks novembrī.
Jau ziņots, ka EM šogad pastiprinājusi kontroles pasākumus obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājuma saņēmējiem. Šogad atjaunojamo energoresursu nozari regulējošie normatīvi papildināti ar normu, kas paredz, ka gadījumos, kad tiks konstatēta apzināta krāpniecība, piemēram, pie būtiskiem tehnoloģiskiem pārkāpumiem un neatbilstošu kurināmo resursu izmantošanas, EM bez brīdinājuma būs pienākums lemt par obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu, tādējādi izslēdzot no atbalsta saņēmēju loka negodprātīgus uzņēmējus, un līdz ar to samazinot atbalsta saņēmēju skaitu un to radīto slogu uz valsts tautsaimniecību.
Portāls "Delfi" iepriekš izpētījis, ka 2017. gadā līgums par obligāto iepirkumu un garantēto maksu bija spēkā ar 408 elektrostacijām.
Šobrīd papildu izmaksas, kas rodas obligātā iepirkuma mehānisma īstenošanas rezultātā, sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam, maksājot OIK, kas papildu elektroenerģijas cenai, sadales/pārvades tarifam un pievienotās vērtības nodoklim tiek iekļauta elektroenerģijas kopējā cenā.
Kā vēstīts, jautājums par OIK aktualizējās pēc tam, kad izskanēja ziņas par atsevišķu koģenerācijas elektrostaciju neatbilstību Ministru kabineta (MK) noteikumiem.
Pēc tam EM veica ne vien normatīvās bāzes pilnveidošanu, bet arī auditu sēriju, lai analizētu un vērtētu visu iesaistīto iestāžu un uzņēmēju rīcību un pieņemto lēmumu leģitimitāti.
