Vēl tikai dažas dienas pirms "Lehman Brothers" kraha 2008. gada 15. septembrī, nevienam bankā nešķita, ka tā varētu bankrotēt. Gluži vienkārši šāds scenārijs vispār netika apsvērts – jo mēs bijām "Lehman Brothers".
Bankā "Lehman Brothers" sāku strādāt 2006. gadā 22 gadu vecumā, vēl pirms fizikas un ekonomikas studiju pabeigšanas Maskavā, ko absolvēju nākamajā gadā. Tajā laikā strādāt "Lehman Brothers" bankā bija ļoti prestiži, tāpat kā būt "Goldman Sachs" darbiniekam. Piemēram, bankai bija daudz labāk attīstīta dažādu procesu automatizēšana nekā tās konkurentiem.
Vēlāk pārcēlos uz "Lehman Brothers" Eiropas centrālo biroju Londonas darījumu rajonā "Canary Wharf", šī ēka tagad ir kļuvusi par bankas "JPMorgan" galveno mītni Eiropā. Tolaik kļuvu par treideri kapitāla atvasināto instrumentu ("equity derivatives") komandā – tie ir finanšu produkti, kas balstīti uz uzņēmuma akciju attīstību. Šī darba vide bija ļoti aizraujoša, finanšu tirgos jau vairākus gadus bija vērojama augšupeja, profesijas ietvaros mēs to dēvējam par "buļļu tirgu". Darbā ierados 7:00 un nekad nedevos projām ātrāk par 20:00, man šķita, ka esmu laimīgs.
Lai arī biju jaunākais treideris, pirku un pārdevu tikai salīdzinoši vienkāršus produktus un opcijas, es tomēr sapratu, ka kaut kas nav īsti labi. Daudzi cilvēki vienkārši lika likmes – kā kazino, būtībā nekontrolējot, kas notiek. Kā var nedomāt, ka pastāv problēma, ja, piemēram, vienas bankas divas tirgus operāciju vienības īsteno diametrāli pretēju pieeju, reizēm pat savstarpēji pretēju, un tomēr abas nopelna. Patiesībā bankas nemaz nespēja precīzi aprēķināt daudzu aktīvu, piemēram, iedzīvotāju ar hipotēkām nodrošinātu vērtspapīru (RMBS – finanšu produkts, kas saistīts ar aizdevumiem mājsaimniecībām) tirgus vērtību. Lai to izdarītu, bankas izmantoja vairākus atšķirīgus modeļus, kas varēja sniegt pilnīgi pretējus rezultātus.
Vēl tikai dažas dienas pirms "Lehman Brothers" kraha 2008. gada 15. septembrī nevienam bankā nešķita, ka tā varētu bankrotēt. Gluži vienkārši šāds scenārijs vispār netika apsvērts – jo mēs bijām "Lehman Brothers"! Domājām, ka, ja banka patiesi nonāktu grūtībās, kāds no konkurentiem to pārpirktu – vien dažus mēnešus iepriekš "JPMorgan" bija pārņēmusi investīciju banku "Bear Stearns". Es arī atceros, ka bija atsevišķi vadītāji, kas tikai dažas dienas pirms bankrota vēl aizvien iegādājās "Lehman Brothers" akcijas, kuru cena bija strauji kritusies un viņiem šķita ļoti zema. Tik ļoti viņi ticēja bankai, un var tikai iedomāties, cik šokēti bija, gluži tāpat kā es, kad atskārta, ka tā tiešām bankrotēs.
Par bankrotu darbinieki uzzināja naktī no svētdienas, 2008. gada 14. septembra, uz pirmdienu, 15. septembri. Torīt, kad ierados darbā, visi datori bija "iesaldēti" – nebija iespējams veikt nekādas transakcijas. Mēs sēdējām pie saviem galdiem, nezinādami, ko darīt un kas ar mums notiks. Laika kavēšanai visu to nedēļu spēlējām vienkāršas datorspēlītes internetā, tostarp tādu, kurā bija jāvada helikopters. Tad es devos atvaļinājumā, pa to laiku "Lehman Brothers" Eiropas nodaļu pārņēma Japānas banka "Nomura", savukārt es izlēmu pievienoties "Credit Suisse". Tur es strādāju līdz 2015. gadam, kad 31 gada vecumā izveidoju finanšu tehnoloģiju uzņēmumu "Revolut".
Tagad, atskatoties pagātnē, joprojām uzskatu, ka atvasinātie finanšu produkti uzņēmumam var būt ļoti noderīgi. Piemēram, lai ierobežotu risku saistībā ar valūtas maiņas kursa, preču cenu, procentu likmju svārstībām utt. Taču pirms "Lehman Brothers" kraha procentuāli tikai neliela daļa atvasināto produktu tika izmantota risku ierobežošanai, jeb citiem vārdiem sakot – reālajai ekonomikai. Viss pārējais bija tikai spekulācijas. Reizēm to darīja cilvēki, kas šos produktus izmantoja, nemaz neizprotot to lietderību. Kopš tā laika daudz kas ir mainījies. Atvasināto produktu tirgus ir ievērojami sarucis, šobrīd vairumam transakciju ir konkrēts pielietojums, vide ir kļuvusi daudz profesionālāka un tā tiek labāk regulēta.
Pirms "Lehman Brothers" bankrota 2008. gadā visi jaunie absolventi vēlējās strādāt vai nu finanšu vai konsultāciju nozarē, tomēr pēc finanšu krīzes šis pievilkšanas spēks ir acīmredzami zudis. Vienlaikus tas ir būtisks ieguvums jauno tehnoloģiju nozarei, kas līdz ar to ir piesaistījusi vairāk pasaules vadošo talantu. Tas ir labi, jo šobrīd visiem šiem cilvēkiem, visticamāk, ir augstāka sociālā lietderība nekā tā būtu bijusi tā laika finanšu nozarē. Es arī tajā visā guvu vērtīgu mācību: uzņēmējdarbība – tas ir labi, spekulācijas – ne.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
