Foto: LETA
Jau tagad ir skaidrs, ka priekšvēlēšanu periodā izteiktie solījumi nebūs ne ātri, ne vienkārši uzdevumi, taču tie nedrīkst iestrēgt partiju sarkanajās līnijās vai krēslu sadalē, uzskata "Eco Baltia grupas" valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Sarunā ar portālu "Delfi" viņš norāda, ka vides apsaimniekošanas jomā kā viena no prioritātēm jaunajai valdībai noteikta ir jautājums par to, kā Latvija praksē ieviesīs Eiropas Komisijas apstiprināto Aprites ekonomikas pakotni. Mērķi attiecībā uz atkritumu apjoma samazināšanu un pārstrādi ir ambiciozi, tāpēc valdībai sadarbībā ar nozares organizācijām ir nekavējoties jāsāk darbs pie konkrētu rīcībpolitiku izstrādes, skaidro Simanovičs.

"Tāpat joprojām neatbildēts ir jautājums, kā Latvijā tiks attīstīta atkritumu, īpaši dzērienu iepakojuma šķirošanas sistēma. Nozare jau ilgstoši ir argumentējusi un ar faktiem pierādījusi, ka investīcijas jaunas sistēmas izveidē ir pārāk apjomīgas pret plānoto ieguvumu. Tāpēc beidzot ir jāpieņem lēmums, ka turpinām attīstīt dalīto atkritumu vākšanas sistēmu, investējam viedās sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīcās un izejvielu pārstrādē," atzīmē Simanovičs.

Viņš piebilst, ka arī atkritumu apsaimniekošanas nozarē arvien vairāk ienāk tehnoloģijas un mākslīgais intelekts, kas kvantitatīvi un kvalitatīvi sasniedz labāku rezultātu, nekā cilvēks, atsevišķi šķirojot pudeles.

"Mūsuprāt, Latvija nav tik bagāta, lai investētu 30 miljonus eiro jaunas sistēmas izveidē, kas nošķiros vien 2% no sadzīves atkritumiem, kamēr pie esošās sistēmas jau tagad varam nošķirot nepilnus 20%. Un, veicot investīcijas modernās šķirošanas rūpnīcās, pārskatāmā nākotnē šo skaitli palielināt līdz vismaz 50%," skaidro Simanovičs.

Lai uzņēmēji vēl aktīvāk un apjomīgāk veiktu investīcijas šķirošanas infrastruktūrā un izejvielu pārstrādē, beidzot ir nepieciešama skaidrība, nevis mūžīgā raustīšanās. Taču lēmumam ir jābūt balsītam analīzē par reālo situāciju un iespējām Latvijā, nevis idealizētos priekšstatos par to, kā to dara Vācijā vai citur pasaulē.

Viņš uzsver, ka pašlaik pašvaldībās attiecībā uz atkritumu šķirošanu izpilda tikai normatīvajos aktos noteiktās minimālās prasības, tāpēc ir nepieciešams lielāka VARAM iesaiste darbā ar pašvaldībām: "Iedzīvotāji ir gatavi šķirot atkritumus, bet viņiem ir jānodrošina ērta un moderna infrastruktūra".

Tāpat joprojām aktuāls ir jautājums par pašvaldību uzņēmumu līdzdalību atkritumu apsaimniekošanas tirgū, kur kvalitatīvus pakalpojumus spēj un var nodrošināt privātais sektors. "Uz to jau vairākkārt ir norādījusi arī Konkurences padome, taču nekādi būtiski uzlabojumi nav sekojuši. Iedzīvotāju interesēs ir vienlīdzīgi konkurences apstākļi, kurā uzņēmumi sacenšas ar labāko piedāvājumu, nevis pašvaldības uzņēmumu monopols," skaidro Simanovičs.

Viņš norāda, ka Ķīna un citas Āzijas valstis ir slēgušas otrreizējo izejvielu iepirkšanas tirgu no Eiropas, valdībai būs jārisina arī jautājums, kā palielināt pārstrādes jaudas tepat Latvijā. Ja šobrīd vēl ir ES fondu līdzfinansējums, kas palīdz uzņēmumiem veikt investīcijas ražošanas jaudu palielināšanā, nav skaidrības, kas notiks perioda beigās.

Jaunajai valdībai darba būs daudz, tāpēc ir kvalitatīvi jāiesaista pieredzējušas uzņēmēju organizācijas, lai darbs būtu raitāks un kvalitatīvāks. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai beidzot ir jākļūst par pilntiesīgu valdības sociālo partneri, uzskata Simanovičs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!