SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook"), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,7% un 3,3% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 4% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,5% apmērā.

Inflācija Latvijā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 2,7% un 2,4% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 7,9% šogad un 7,8% nākamgad, salīdzinot ar 8,7% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 2% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 2,6%.

No Baltijas valstīm identisku IKP pieaugumu kā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas arī tiek prognozēts 3,7% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,3% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 3,9% un 3,2%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3% un 2,5% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 2,2% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,1%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 6,7% šogad un 6,9% nākamgad, salīdzinot ar 5,8% pirms gada.

Lietuvā SVF šogad prognozē ekonomikas izaugsmi 3,5% apmērā, kas nākamgad palēnināsies līdz 2,9%. Aprīļa prognozē tika teikts, ka Lietuvā šogad ekonomikas izaugsme gaidāma 3,2% apmērā, kas nākamgad palēnināšoties līdz 3%. Inflāciju SVF Lietuvā šogad sagaida 2,5% apmērā, bet nākamgad - 2,2%. Kārtējo maksājumu kontā pārpalikums šogad tiek prognozēts 0,3% apmērā no IKP, bet nākamgad tas tiek lēsts sabalansēts. Bezdarbs Lietuvā, pēc SVF aplēsēm, šogad samazināsies līdz 6,5%, bet nākamgad kritīsies līdz 6,3%, salīdzinot ar 7,1% pērn.

Eirozonā kopumā SVF prognozē 2% IKP pieaugumu šogad, bet nākamgad tiek lēsta ekonomikas izaugsmes palēnināšanās līdz 1,9%.

Inflāciju 19 valstu veidotajā vienotās valūtas zonā SVF gan šogad, gan nākamgad sagaida 1,7% apmērā. Kārtējo maksājumu kontā tiek prognozēts 3% no IKP pārpalikums šogad un 2,9% pārpalikums nākamgad. Savukārt bezdarbs eirozonā šogad samazināsies līdz 8,3%, bet nākamgad kritīsies līdz 8%, teikts SVF rudens prognozēs.

Eiropas lielākajā ekonomikā Vācijā IKP pieaugums gan šogad, gan nākamgad tiek prognozēts 1,9%. Aprīlī tika lēsts, ka izaugsme šogad būs 2,5% apmērā, bet nākamgad tā palēnināsies līdz 2%.

SVF prognozē, ka Lielbritānijā, kur pērn ekonomikas izaugsme bija 1,7%, šogad IKP pieaugs par 1,4%, bet nākamgad - par 1,5%.

Nevienā Eiropas valstī SVF nedz šogad, nedz nākamgad neprognozē ekonomikas apmēra samazinājumu. Kopumā kontinentā gaidāms IKP pieaugums 2,3% šogad un 1,9% nākamgad. Savukārt attīstīto valstu grupā kopējā ekonomikas izaugsme SVF vērtējumā šogad būs 2%, bet nākamgad tā palēnināsies līdz 1,9%.

Savukārt SVF Eiropas attīstības reģionā šogad prognozē IKP pieaugumu par 3,8%, bet nākamgad - 2%. Šajā valstu grupā, piemēram, Polijai tiek prognozēts IKP pieaugums 4,4% šogad un 3,5% nākamgad. Ungārijai šogad IKP palielinājums tiek gaidīts 4% apmērā, bet nākamgad tiek lēsta ekonomikas izaugsme 3,3% apmērā.

ASV ekonomikas izaugsmi SVF prognozē šogad 2,9%, bet nākamgad - par 2,5% apmērā, bet pasaulē trešās lielākās ekonomikas Japānas IKP pieaugums šogad būšot 1,1%, bet nākamgad gaidāms IKP palielinājums 0,9% apmērā.

Ķīnā šogad tiek prognozēta ekonomikas izaugsme par 6,6%, bet nākamgad - par 6,2%, bet Indijā šogad un nākamgad IKP pieaugums tiek gaidīts attiecīgi 7,3% un 7,4% apmērā.

Krievijā SVF prognozē IKP kāpumu par 1,7% šogad, bet nākamgad tiek gaidīta 1,8% ekonomikas izaugsme. Savukārt Ukrainā, neskaitot Krievijas anektēto Krimas pussalu, šogad gaidāms IKP pieaugums par 3,5%, bet nākamgad ekonomikas izaugsme veidos 2,7%, lēš SVF.

Pasaules ekonomikas izaugsmi gan šogad, gan nākamgad SVF samazinājusi par 0,2 procentpunktiem. Fonds prognozē, ka pasaules ekonomika gan šogad, gan nākamgad palielināsies par 3,7%, reģistrējot identisku kāpumu kā pērn.

SVF norāda, ka riski pasaules ekonomikai pēdējos sešos mēnešos ir pieauguši, bet iespējas potenciālam izaugsmes tempa paātrinājumam ir samazinājušās. Globālās ekonomikas izaugsmes prognožu samazināšanu fonds galvenokārt skaidro ar pārsteigumiem, kas vairākās attīstītajās tautsaimniecībās negatīvi ietekmēja ekonomisko aktivitāti šā gada sākumā. Tāpat fonds norāda uz īstenoto tirdzniecības pasākumu negatīvo ietekmi, sliktākiem finanšu apstākļiem, ģeopolitisko saspīlējumu un nafta cenu pieaugumu pasaules tirgū.