Ar likuma izmaiņām definēts, ka mazā alkoholisko dzērienu darītava ir fiziska persona – saimnieciskās darbības veicējs – vai komersants, kurš ražo vīnu, raudzētos dzērienus, starpproduktus vai pārējos alkoholiskos dzērienus no savā īpašumā vai valdījumā esošajos dārzos un dravās Latvijas teritorijā iegūtajiem produktiem.

Tāpat noteikts, ka gadījumā, ja darītavas īpašnieks ir fiziska persona, augu valsts produktus varēs pirkt arī no pirmās pakāpes radiniekiem vai laulātā, kuram Latvijas teritorijā piederošā dārzā vai dravā augi iegūti. Savukārt komersantam šāda iespēja būs, ja tā dalībniekam, kura pirmās pakāpes radiniekam vai laulātajam pieder dārzs vai drava Latvijas teritorijā, piederēs ne mazāk kā 35% komersanta kapitāldaļu vismaz deviņus mēnešus pirms darījuma veikšanas.

"Līdz ar izmaiņām likumā tiek stiprināta ģimenes uzņēmuma būtība, neapgrūtinot to ar birokrātiju, kā arī nodrošināts, ka saražotie produkti ir tikai un vienīgi no Latvijā audzētām un savvaļā vāktām ogām un augļiem," skaidroja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš.

Iepriekš jomas regulējums noteica, ka mazās alkoholisko dzērienu darītavas, kurām ir atviegloti nosacījumi, lai saņemtu speciālo atļauju (licenci) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai un akcīzes nodokļa nodrošinājuma reģistrēšanai, var ražot alkoholiskos dzērienus no savā īpašumā vai valdījumā esošajos dārzos un dravās iegūtajiem produktiem vai savvaļā augošiem augiem. Šī norma pieļāva iespēju nomāt vai patapināt zemi ārvalstīs un no tur iegūtās produkcijas izgatavot alkoholiskos dzērienus Latvijā.