Idejas autore ir māmiņa Aija Sadoviča, kura izstrādāja risinājumu kopā ar komandas biedriem – Artūru Oņiščenko, Jāni Baižu, Mārtiņu Bruņenieku, Rolandu Bondaru un Rolandu Kalvānu. Lai noskaidrotu visu pirmsskolas iestāžu atrašanos un pieejamību, risinājumam tika izmantotas četras atvērto datu kopas no Rīgas pašvaldības un Latvijas atvērto datu portāla.
"Sajūtas ir neaprakstāmas, esam bezgala priecīgi par paveikto! Šobrīd mums ir daļēji strādājošs prototips, kas palīdzētu rīdzinieku bērniem ātrāk iekļūt bērnudārzā. Katru gadu 20 tūkstoši vecāku piesaka savus bērnus bērnudārza rindās un daudziem tajā jāgaida vairāki gadi. Galvenā problēma, ko atklājām - pašreizējā portāla dati, kas rāda rindas garumu, nesakrīt ar prioritātēm, pēc kurām tiek uzaicināti bērni. Mēs plānojam attīstīt risinājumu tālāk un, ja būs iespēja, tad pielāgot to arī citām Latvijas pilsētām", stāsta uzvarētājkomandas pārstāvis Jānis Baiža.
Kā uzsvēra mentori, "CareQueue" lietotnei būtu pieprasījums Dānijā, Norvēģijā un Zviedrijā, kur arī aktuāla problēma ir rindas uz bērnudārziem.
Otro vietu un prēmiju 750 eiro vērtībā no Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas ieguva projekts "Comeback" – vietne, kur remigrēt gribošie cilvēki varētu izdarīt pārdomātu izvēli, kurā Latvijas pilsētā atgriezties dzīvot. Kritēriji – mājokļa pieejamība, infrastruktūra un sociālie pakalpojumi. Nākotnē komanda izteica vēlmi integrēt kritēriju "darba iespējas". Vietne dod arī detalizētu aprakstu par trīs ieteiktajām pilsētām dzīvesvietai.
Trešo vietu un prēmiju 500 eiro vērtībā no "eazyBI" ieguva projekts "Piesien.lv" – "Android" aplikācija un tiešsaistes lietotne, kurā atrast esošās un pieteikt jaunas velonovietnes. Komandas pārstāvji ir izpētījuši, ka pēdējā gada laikā velosipēdistu skaits ir pieaudzis par 40%, taču infrastruktūras nodrošinājums ir palicis esošajā apmērā. Uzņēmumi un pašvaldības varētu izmantot šo lietotni, lai pilnveidotu velonovietņu tīklu atbilstoši pieprasījumam.
"Pareizi izmantoti, atvērtie dati paver milzīgu ekonomisko potenciālu. Un hakatona formāts ir lielisks veids, kā īsā laika posmā un koncentrētā veidā apgūt jaunu informāciju, lai rastu risinājumus kompleksām problēmām, kas uzlabotu valdības darbu un būtu sociāli ekonomiski vērtīgs produkts. Aicinām uzņēmējus radīt inovatīvus pakalpojumus ar pievienoto vērtību, kas balstīti uz Latvijas Atvērto datu portālā atrodamajām datu kopām," saka LIAA Tehnoloģiju departamenta direktors Edgars Babris.
"Hakatona dalībnieku komandas eleganti parādīja, ka atvērto datu izmantošanas iespējas ierobežo tikai cilvēka iztēle. Tos var izmantot visdažādāko ideju un produktu izstrādei, kas padarītu mūsu ikdienas dzīvi ērtāku, interesantāku un drošāku. Ceram, ka hakatonā radītās idejas tiks attīstītas tālāk un komercializētas, kā arī aicinām publiskās pārvaldes iestādes un uzņēmumus turpināt atvērt savā rīcībā esošās datu kopas," tā Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Treijs.
Visas hakatonā radītās lietotnes tika izstrādātas, izmantojot atvērtos datus – ne tikai Latvijas Atvērto datu portālā publicētās datu kopas, bet arī datu kopas, kuras hakatonam sagatavoja dažādi atbalstītāji ("Latvijas Mobilais telefons", Latvijas Nacionālā bibliotēka, Jelgavas pilsēta, AS "Pasažieru vilciens", Autotransporta direkcija, VAS "Latvijas Valsts ceļi", "Rīgas satiksme" u.c.). Pēc Eiropas Komisijas aplēsēm, Latvijā atvērto datu tālākais izmantošanas ekonomiskais potenciāls var sasniegt 70 miljonus eiro.
Pasākums tiek organizēts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras īstenotā projekta "Inovāciju motivācijas programma" ietvaros.
