Latvija līdzīgi kā tuvākās reģiona valstis (Igaunija, Lietuva, Polija) savstarpēji konkurē par investīciju piesaisti, jaunu ražotņu izveidošanu savā valstī un līdz šim spēja piedāvāt atšķirīgus uzņēmumu ienākuma nodokļu (UIN) stimulus investīcijām, kas bieži vien ļāva pievērst papildu ārvalstu investoru uzmanību un interesi.
Polijas priekšrocība ir plašais speciālo ekonomisko zonu (SEZ) atbalsts visā valsts teritorijā. Lietuva, līdzīgi kā Latvija, piedāvā investoriem nodokļu atlaides SEZ teritorijās, kā arī nodokļu atvieglojumus investīciju projektiem un pētniecības un attīstības izmaksām. Savukārt Igaunija izcēlās ar atšķirīgu uzņēmumu ienākuma nodokļa modeli, neapliekot reinvestēto peļņu ar nodokli. Šobrīd esam izveidojuši līdzīgu uzņēmumu UIN sistēmu kā Igaunijā, tomēr diemžēl citos investoriem svarīgos aspektos, piemēram, darbaspēka nodokļu sloga ziņā, vēl neesam sasnieguši Igaunijas līmeni, kas mazina mūsu konkurētspēju.
Reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli ir labs instruments peļņas saglabāšanai uzņēmumā, it īpaši mazos un vidējos uzņēmumos, tomēr jāatzīmē, ka ražojošiem uzņēmumiem, kas regulāri veic liela apjoma investīcijas, UIN slogs ir kļuvis augstāks nekā iepriekš.
Jau šobrīd savā darbā saskaramies ar situācijām, kad ārvalstu investoru intereses gadījumā par jaunu ražotņu izvietošanas iespējām Latvijā, mūsu atbalsta instrumentu piedāvājums kapitālieguldījumiem nav pietiekams, lai nonāktu vismaz potenciālo investīciju vietu īsajā sarakstā. Mūsu pieredze rāda, ka pieejamie ieguldījumi stimuli ir viens no būtiskajiem faktoriem, ko ārvalstu uzņēmēji izvērtē, pieņemot lēmumu par investīciju veikšanu konkrētajā valstī, tādēļ svarīgi ir radīt mērķtiecīgi orientētus nodokļu stimulus ārvalstu investīciju piesaistei. It īpaši svarīgi tas ir brīdī, kad sagaidāms Eiropas Savienības struktūrfondu programmu piedāvājuma samazinājums.
Jāatzīmē, ka mums jau ir veiksmīga pieredze ar UIN atlaides atbalsta programmu lieliem investīciju projektiem, kuras ietvaros piesaistītais investīciju apjoms sasniedz aptuveni 600 miljonus eiro. Šāda veida atbalsta programmā piesaistītās un veiktās investīcijas dod tūlītēju pozitīvu ietekmi uz valsts tautsaimniecību (jaunas darba vietas, papildu nodokļi, produktivitātes un eksporta pieaugums u.c.), kamēr nodokļu atlaides tiek izmantotas pēc investīciju veikšanas vairāku gadu garumā. Tādējādi valsts palielina savus ienākumus gan īstermiņā, gan arī ilgtermiņā, jo bieži vien investīciju projektu ģenerētie papildu nomaksātie nodokļi pārsniedz nodokļu atlaides apjomu vēl pirms uzņēmumi ir sākuši izmantot piešķirto atbalstu.