Finanšu nozares asociācija pie šiem grozījumiem ir strādājusi ilgstoši un aktīvi, un beidzot redzam darba augļus. Kāpēc tas ir solis pareizā virzienā? Uzskatu, ka, pirmkārt, iespēja mantot ģimenes locekļa uzkrāto pensiju otrā līmeņa kapitālu ir taisnīga. Atšķirībā no pensiju pirmā līmeņa, kas balstās uz solidaritātes principu un kur līdzekļu apjoms ir atkarīgs no nākamās paaudzes veiktajām iemaksām, pensiju otrā līmeņa kapitāls ir katra paša sagādāts.
Taču pašlaik gadījumos, ja notiek nenovēršamais un cilvēks nomirst, nesasniedzot pensijas vecumu, viņa uzkrātais kapitāls tiek ieskaitīts sociālās apdrošināšanas budžetā, kur to tālāk izmanto pensiju pirmā līmeņa maksājumiem. Tā kā pēc būtības uzkrātais kapitāls ir mirušā cilvēka īpašums, tad ir tikai loģiski, ka turpmāk to varēs mantot dzīvesbiedrs vai citi mantinieki.
Otrkārt, es ļoti ceru, ka uzkrātā kapitāla mantošana stiprinās uzticību pensiju sistēmai un kļūs par vēl vienu vērā ņemamu stimulu godprātīgi maksāt nodokļus un prasīt, lai arī darba devējs nodrošina oficiālu algu. Ja cilvēks zinās, ka, pat notiekot visļaunākajam, viņa uzkrājums paliks dzīvesbiedram, tad tas būs arguments algu nesaņemt aploksnē, bet maksāt visus nodokļus, tā palielinot iemaksas pensiju otrajā līmenī. Tāpat jaunā iespēja liks rūpīgāk sekot sava pensiju plāna ienesīgumam un izvēlēties tādu pensiju plāna pārvaldnieku, kurš spēj nodrošināt iespējami labāko ilgtermiņa uzkrājuma pieaugumu.
Nevar noliegt, ka ir izskanējuši arī argumenti pret mantošanas iespēju – arī juridiski, taču lielākoties finansiāla rakstura. Proti, samazināsies ieskaitījumi pensiju speciālajā budžetā, un tas zaudēs līdzekļus pensiju pirmajam līmenim. Dati liecina, ka 2017. gadā no otrā līmeņa tika ieskaitīti 8,4 miljoni EUR, bet turpmāk, ja regulējums nemainītos, summa varētu pieaugt, ņemot vērā to, ka vidējais pensiju 2. līmeņa uzkrājums no gada uz gadu pieaug. Tomēr šie skaitļi nav tik lieli (tikai 0.45% no speciālā pensiju budžeta), lai atstātu iespaidu uz kopējo budžetu un ietekmētu pensiju 1. līmeņa izmaksu.
Jaunie likuma grozījumi nosaka, ka Fondēto pensiju shēmas dalībniekiem - Latvijas iedzīvotājiem paredzētas tiesības izvēlēties, ko darīt ar uzkrāto kapitālu, ja tā īpašnieks nomirst pirms vecuma pensijas pieprasīšanas. To var ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā, pievienot viņa norādītās citas personas fondētās pensijas kapitālam vai mantot Civillikumā noteiktā kārtībā. Jāsecina, ka no tautsaimniecības viedokļa līdzekļu ieskaitīšana cita cilvēka pensiju otrajā līmenī ir lietderīgāka, jo nauda ne tikai uzkrāsies, bet arī strādās tautsaimniecības attīstībai, proti, daļa pensiju 2. līmeņa uzkrājumu tiek ieguldīti vietējos uzņēmumos, tādējādi atbalstot to izaugsmi.
Šāds variants būs izdevīgs arī mantotājiem – ja cilvēka ienākumi būs pietiekami un tobrīd nodrošinās viņa vajadzības, tad būs izdevīgi turpināt uzkrāt mantotos līdzekļus savā pensiju otrā līmeņa uzkrājumā un izmantot tikai pēc pensionēšanās. Protams, raugoties no mantinieku viedokļa, situācija un vajadzības var atšķirties. Rēķinoties ar to, ka cilvēkam, kurš zaudējis dzīvesbiedru, piemēram, var būt mazi bērni un trūkt naudas ikdienas vajadzībām, pensiju otrā līmeņa līdzekļu izņemšana var būt labākais risinājums. Izvēle, kādu lēmumu pieņemt, būs katra paša rokās.
Paredzams, ka precīzāku kārtību, kā šo izvēli īstenot, noteiks Ministru kabineta noteikumi. Neapšaubāmi, ka ieguvumu pēc likuma grozījumu pieņemšanas un stāšanās spēkā 2020. gada 1. janvārī būs krietni vairāk nekā mīnusu, tāpēc jācer, ka nekas neaizkavēs to pieņemšanu 3. lasījumā, kas paredzēts šī gada oktobrī.
Latvijas pensiju sistēma ļoti bieži tiek minēta kā paraugs citām valstīm, taču tas nenozīmē, ka tā jāsaglabā bez izmaiņām. Tāpat laiks ievieš savas korekcijas, parādās jauni riski vai iespējas, kas ir jāizmanto. Kā viena no iespējām ir meklējama pensiju trešā līmeņa pārvaldē. Lai pielāgotos šī brīža reālajai situācijai un padarītu 3. līmeņa uzkrājumu pārvaldes procesus maksimāli efektīvus un iedzīvotājiem izdevīgus, ir pienācis laiks veikt arī pensiju trešā līmeņa regulējuma revīziju, kas varētu veiksmīgi papildināt Eiropas Savienības plānoto vienoto pensiju produkta iniciatīvu, tā saucamo Pan European Pension Product.