Foto: AFP/Scanpix/LETA
Lauksaimniecības Statūtsabiedrību asociācijas (LSA) valde iestājas par to, lai cilvēks varētu strādāt īslaicīgu algotu darbu lauksaimniecībā vai pašvaldības infrastruktūras uzturēšanas darbos, saglabājot pabalstu, informēja LSA.

Trešdien, 15. augustā, notika LSA valdes sēde, kurā tika skatīti sadarbības pilnveidošanas jautājumi ar pašvaldībām. Valdes sēdē bija uzaicināti un piedalījās Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs. Tikšanās mērķis bija pārrunāt lauksaimnieku un pašvaldību sadarbības potenciālu. Ņemot vērā, ka LSA apvieno lauksaimniekus, kuri apsaimnieko lielas zemju platības un nodarbina ievērojamu skaitu pašvaldības teritoriju iedzīvotāju, būtiski ir infrastruktūras, sociālie, nodarbinātības un ražošanas veicinoši faktori.

LSA informēja, ka zemnieki jau ilgāku laiku saskaras ar darbaspēka trūkumu un tajā pašā laikā pašvaldībās ir liels bezdarbnieku, sociālo pabalstu saņēmēju skaits. LSA sēdē atbalstīts priekšlikums, grozot likumdošanu, dot iespēju cilvēkam ļaut strādāt īslaicīgu algotu darbu lauksaimniecībā vai pašvaldības infrastruktūras uzturēšanas darbos, saglabājot pabalstu.

"Neizpratni dažbrīd rada atsevišķu pašvaldību mazefektīvs darbs - pašvaldībā nodarbināto cilvēku skaits ir liels, atalgojums labs, pašvaldību izlīdzināšanas fonds nodrošina finanses, bet darba vietas nerodas, atbalsts uzņēmējdarbībai nekāds. Kā risinājumu, LSA valde ierosināja, ka pašvaldību domes priekšsēdētāja un viņa pakļautībā esošās izpildvaras atalgojumam būtu jābūt atkarīgam no pašvaldības nodokļu ieņēmumiem. Tika rosināts jautājums par pašvaldību reformu un kā piemērs tika minēta Austrija, kur salīdzinoši nelielās pašvaldības ir efektīvas, nodrošinot infrastruktūru un veicinot uzņēmējdarbību," atzīmēja LSA.

LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs aicināja LPS kopīgi strādājot nodrošināt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) iesaldēšanu un nepaaugstināšanu lauksaimniecības zemei, kas ir saistīts ar zemes kadastrālās vērtības nesamērību pret reālo situāciju NĪN aprēķina mehānismā un rada nesamērīgas izmaksas zemniekiem.

Tāpat samērībai ir jābūt jautājumā par prasībām uz lauksaimnieciskās ražošanas smakām, kas rodas dzīvnieku novietņu tuvumā vai transportējot kūtsmēslus.

Lauksaimniecības Statūtsabiedrību asociācija pārstāv 49 Latvijas lauksaimniecības uzņēmumus ar dažāda profila lauksaimniecisko ražošanu, aizstāvot uzņēmumu intereses sadarbībā ar Zemkopības ministriju, citām valsts pārvaldes institūcijām un nevalstiskajam organizācijām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!