Ministru kabinets (MK) otrdien lēma nesākt debates par Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātajiem priekšlikumiem obligātās iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas atcelšanai, norādot, ka debatēs septembrī, kad ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) būs valdībā iesniedzis precizētus priekšlikumus par izmaiņām normatīvajos aktos, portāls "Delfi" uzzināja valdībā.
Kā norādīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), pirmdien vairāk nekā trīs stundu ilgā MK komitejas sēdē vētīts EM izstrādātais piedāvājums OIK sistēmas atcelšanai, un izskanējuši vairāk būtiski priekšlikumi, kurus EM jāņem vērā, precizējot savus priekšlikumus. Priekšlikumi tiks ietverti valdības protokollēmumā.
Jau ziņots, ka valdības darba grupas eksperti rosina OIK sistēmu atcelt trīs gadu laikā, ieviešot subsidētās elektroenerģijas nodokli (SEN), reformējot jaudas maksājumus un ieviešot "zaļos sertifikātus" vai tirgus cenas efektivitātes modeli.
Ņemot vērā šīs darba grupas priekšlikumus, EM līdz šā gada 1. septembrim uzdots Ministru kabinetā iesniegt priekšlikumus normatīvu grozījumiem par OIK maksājumu sistēmas atcelšanu.
Darba grupa piedāvā no nākamā gada uz diviem gadiem atkal ieviest SEN ar 15% likmi. Tāpat nākamgad būtu nepieciešams izstrādāt jaunas prasības biogāzes stacijām. Darba grupa arī rosina 2020. gadā veikt jaudas maksājumu reformu un pārskatīt iekšējās peļņas normas aprēķina metodiku. Savukārt 2021. gadā būtu nepieciešams pāriet uz "zaļo sertifikātu" modeli vai arī tirgus efektivitātes modeli.
Šobrīd papildu izmaksas, kas rodas obligātā iepirkuma mehānisma īstenošanas rezultātā, sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam, maksājot OIK, kas papildu elektroenerģijas cenai, sadales/pārvades tarifam un pievienotās vērtības nodoklim tiek iekļauta elektroenerģijas kopējā cenā.
2015. gadā kopumā obligātā iepirkuma ietvaros ražotājiem izmaksāti 314 miljoni eiro, bet 2016. gadā– 291 miljons eiro. No šīs naudas attiecīgi 254,9 un 237 miljoni eiro bija atbalsta summa.
