Viņa uzsvēra, ka bankām izdevies veiksmīgi praksē ieviest aizliegumu sadarboties ar konkrētām čaulas kompānijām. "Latvijas finanšu sektors ilgtermiņa perspektīvā ir fokusēts uz darbošanos Eiropas tirgū un digitālo pakalpojumu pieejamību klientiem Latvijā," lūgta raksturot situāciju nozarē, teica Liepiņa.
Savukārt, runājot par Latvijas reputāciju starptautiskajā finanšu vidē, Liepiņa norādīja, ka "jāturpina strādāt pie valsts reputācijas atgūšanas".
Tāpat viņa pastāstīja, ka šobrīd kopējais kredītportfelis Latvijā ir ap 12 miljardiem eiro un sagaidāms, ka turpināsies mērena kreditēšanas izaugsme.
Jau ziņots, ka Saeima aprīlī pieņēma likuma grozījumus, kas noteica aizliegumu kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām sadarboties ar čaulas veidojumiem jeb čaulas kompānijām, kas atbilst konkrētām pazīmēm. Saskaņā ar likumu par čaulas kompānijām uzskata tādus uzņēmumus, kuri nevar pamatot savu saimniecisko darbību un kuri reģistrēti valstīs, kas neprasa iesniegt finanšu pārskatus. Čaulas kompānijām arī raksturīgi, ka tām lielākoties nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas.
Idejas par to, ka būtu nepieciešams stingrāk ierobežot augsta riska klientu apkalpošanu Latvijas bankās, sāka rasties februāra vidū pēc tam, kad ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (FinCEN) ziņojumā vērsās pret "ABLV Bank" par tās iesaistīšanos naudas atmazgāšanā un starptautisko sankciju pārkāpumos. Pēc tam – martā – Latvijā ieradās ASV amatpersonas, lai ar Latvijas finanšu sektora pārstāvjiem pārrunātu Latvijas banku darbības riskus un Latvija no ASV saņēmusi mājienu, ka bankas joprojām atmazgā naudu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
