Foto: Reuters/Scanpix
Latvijas kokrūpniekiem līdz šim bijis labs gads, sacīja Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Kristaps Klauss.

"Komentējot šā gada rezultātus, jāskatās eksporta rādītāji. Ja nemaldos, tie ir labāki nekā pērn attiecīgajā periodā. Rezultāts ir labs," viņš sacīja, piebilstot, ka par to liecina LKF biedru darbības rādītāji, taču jaunākie oficiālās statistikas dati par visu nozari vēl nav pieejami. Viņš piebilda, ka šis gads ir labs ne tikai kokrūpniekiem, bet arī citos meža nozares sektoros, tostarp meža īpašniekiem, kuri piedzīvo netipiski augstas cenas pilnīgi visiem baļķu sortimentiem.

Tikmēr, piemēram, taras ražotājiem un mietu ražotājiem ir grūtības ar izejmateriālu pieejamību. "Ļoti augstās papīrmalkas cenas dēļ meža īpašnieki nenošķiro sortimentu, bet visu pārdod papīrmalkā un tādā veidā samazina resursu pieejamību sīkbaļķu pārstrādātājiem, tajā skaitā taras ražotājiem. Līdz ar to taras ražotājiem, no vienas puses, situācija gala tirgos ir laba, no otras puses - iegūt izejmateriālu ir ļoti grūti. Līdzīgi ir arī mietu ražotājiem - tirgi labi, bet izejmateriāls ir iegūstams grūti, jo par to ir jāmaksā neadekvāti augsta cena, lai meža īpašnieku motivētu šķirot sortimentu [vērtīgākajā un mazāk vērtīgākajā nevis visu produkciju pārdot papīrmalkā]," viņš sacīja.

Pēc Klausa teiktā, papīrmalkas cenu kāpumu Baltijā veicinājis tas, ka Skandināvijas celulozes rūpniecība visu savu papildus vajadzīgo materiālu iegādājas ārvalstu tirgos, lai tās vietējie piegādātāji būtu spiesti nepalielināt sava sortimenta esošās cenas. Tamdēļ par vērtīgākajiem kokmateriāliem ir jāmaksā vēl vairāk nekā par papīrmalku nolūkā motivēt mežu īpašniekus šķirot sortimentu nevis visu produkciju nepārdotu papīrmalkā. Papīrmalkas cenu kāpums esot izraisījis cenu kāpumu visam "baļķim". Vēl viens iemesls augstajām apaļkoku cenām ir lietainie apstākļi pagājušajā gadā, kad pērn novembrī un decembrī, kā arī šogad janvārī bija absolūtākais resursu deficīts un 80% ražotāju izjuta resursu trūkumu un bija spiesti samazināt ražošanas apmērus. Tikmēr izejmateriālu cenas strauji kāpa. "Pieradināt piegādātāju pie augstām cenām ir ļoti viegli, bet nolaist tās lejā ir ļoti grūti," sacīja Klauss.

Viņš atzina, ka no gala produktu tirgus skatu punkta apaļkoku cenas joprojām ir neadekvāti augstas, lai gan apaļkoku cenām nav pamats būt tik augstām, kādas tās ir patlaban - tām ir pamats samazināties. Līdzīgi ir arī neadekvāti augstajām papīrmalkas cenām, kas sasniegušas maksimumu.

Klauss piebilda, ka koka būvmateriālu cenām ir tendence sarukt. "Runājot par gala produktu tirgiem, ņemot vērā, ka vismaz 50% no koksnes produktiem tiek realizēti būvniecības tirgos, un aktīvās būvniecības sezonas beigas cerēt uz būvmateriālu cenu kāpumu nav pamata. Jautājums, par cik tās samazināsies. Tas ir tikai loģiski, ja kaut kādā veidā šī tendence atspoguļotos arī izejmateriālu tirgū. Taču, vai tas tā notiks, to mēs redzēsim," teica LKF izpilddirektors.

LKF ir dibināta 2000. gada 1.augustā, apvienojot meža nozares atsevišķas asociācijas, lai kopīgiem spēkiem strādātu pie mežsaimniecības, kokrūpniecības un mēbeļrūpniecības attīstības un konkurētspējas celšanu Latvijā. Tās mērķis ir veicināt Latvijas meža nozares attīstību sadarbībā ar ieinteresētajām institūcijām, veidot ilgtspējīgu, stabilu ekonomisko vidi meža nozares uzņēmumu attīstībai un konkurētspējas paaugstināšanai, kā arī nodrošināt Latvijas kokrūpniecības interešu starptautisku pārstāvniecību un asociāciju darbības attīstīšanu un koordinēšanu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!