Foto: Publicitātes foto
Esi beidzis skolu un šogad uzsāksi studijas vai darbus? Bet varbūt jau strādā vai studē un domā – turpināt vai pamest? Jebkurā gadījumā – apsveicu. Pasaule ir tev pie kājām, tikai iespējams to vēl nezini.

Diskusijas un padomi par karjeras izvēli un mainīgajiem darbinieku pieņemšanas darbā modeļiem pēdējā laikā ir kļuvuši sevišķi aktuāli. Tieši tagad visa pasaule piedzīvo bezgala interesantas izmaiņas: X paaudzi (cilvēkus, kuri dzimuši laika posmā no 1960. līdz 1980. gadam) darba tirgū nomaina Y paaudze jeb tūkstošgades bērni ("millennials", dzimuši laika posmā no 1980. līdz 1996. gadam), kuri veido vairāk par 30% darbaspēka visā pasaulē. Vēl vairāk apjukuma ienes Z paaudze (dzimuši pēc 1996. gada), kuri arī pamazām uzsāk savas karjeras.

Skaidrs šajās izmaiņās ir viens: nosacījumus šodien nudien vairs nediktē darba devēji. Tieši viņiem nākas pielāgoties un mainīt savu darbinieku piesaistes un darba organizēšanas metodes tā, kā pasauli redz un veido tie, kuri šodien meklē darbu. Tieši tāpat šī spēka pārākums jāsaprot arī pašiem Y un Z paaudzes pārstāvjiem: jūsu rokās šodien ir daudz vairāk spēka un brīvības, nekā paši domājat.

Tā kā Z paaudze vēl tikai sāk ienākt darba tirgū, šeit ieguvēji būs tie, kuri paspēs laikus sagatavoties tās pieņemšanai. Darba devējiem jāsaprot, ka tagad jaunos darbiniekus, kuri pretendē uz darba vietām, vairs nedrīkst vērtēt pēc tiem pašiem kritērijiem, pēc kādiem tas tika darīts pirms desmitgades. Savukārt visiem jaunajiem darbiniekiem, kuri pēc mēneša uzsāks, turpinās vai pametīs studijas, bet varbūt nolems gadu pavadīt ceļojot – viņiem visiem tāpat būtu ļoti uzmanīgi jāizvērtē apkārt dzirdamos karjeras padomus, kuri, iespējams, arī vairs nav aktuāli.

Viens no visbiežāk dzirdamajiem padomiem jaunam cilvēkam ir pamudinājums "izturēt" (vēl sliktāk, ja tiek dots padoms "izciest") katrā darbā noteiktu laika posmu, kurš neizraisītu aizdomas nākamajiem darba devējiem (vai, lai "labi izskatītos CV"). Taču šis "maksimāli minimālais" laika periods darba tirgū arvien saīsinās: daudzi mūsu vecvecāki visu dzīvi strādāja vienu un to pašu darbu, mūsu vecāki parasti nomainīja 3-5 darba vietas, taču manā paaudzē šis termiņš aptuveni no pieciem gadiem jau ir saīsināts līdz pat sešiem mēnešiem.

Beidzis skolu, es nešaubījos, ka mans lauciņš ir eksaktās zinātnes, tādēļ nesvārstoties iestājos studēt fiziku. Tikai sācis studēt, es sapratu, ka to, kas un kā tiek pasniegts, es varētu – ja vien gribētu – iemācīties internetā. Bet vairs negribēju. Nolēmu, ka gribu studēt ekonomiku. Šajās studijās aizvadīju vēl divus gadus, taču man atkal tapa skaidrs, ka tā nav mana vieta. Tad, kad visi mani vienaudži jau saņēma fizikas diplomus, es biju divas reizes pametis universitāti un aizvien biju tikai ar vidējo izglītību.

Taču visu, kā man pietrūka ekonomikā, mudināja atrast uzņēmējdarbības attīstības studijas Lielbritānijā. Sportā attīstītā apņēmība un vēlme beidzot pabeigt universitāti palīdzēja saņemties, un, aizdevies studēt, gada laikā pabeidzu trīs gadu studijas un saņēmu diplomu. Zināju, ka esmu savā vietā, zināju, ka ieguvu tieši to, ko vēlējos – zināju arī to, ka nekad nebūtu izdomājis izvēlēties uzņēmējdarbības attīstības studijas, ja vispirms nebūtu pamēģinājis divas citas specialitātes. Tās pamēģināt un abas pamest bija vislabākie manis pieņemtie lēmumi studiju laikā.

Šodien varu nožēlot vien to, ka man nepatikušās studijas nepametu agrāk. Taču šo domu vislabāk apjēdzu, iekļūstot darba tirgū, it īpaši – jaunuzņēmumu pasaulē. Šeit kompānijas "dzimst un mirst" sevišķi ātri. Ja tām ir lemts pacelties, tas būs skaidrs pietiekami agrīnā stadijā. Taču to gandrīz nekad nevar saprast, neesot tajās iekšā.

Līdz "Revolut" darbojos piecos citos dažādu jomu un dažāda vecuma jaunuzņēmumos. Vienā no saviem darbiem biju deviņas dienas, taču, kad kļuva skaidrs, ka šeit sevi neredzu, nebija nekādas jēgas turēties tajā darbavietā tikai "kārtīga" ieraksta CV dēļ. Tādēļ tagad katru reizi, kad man ir iespēja kādam sniegt padomu par karjeras plāna veidošanu, vienmēr uzsveru: labāk desmit reizes mainīt darbu, katru gadu vai pusgadu, bet galu galā atrast to, kas tev patīk, nekā 10 gadus būt vienā vietā, lai arī pēc pusgada jau ir skaidrs, ka tā nav tava vieta.

Otrs padoms, izmantojiet tehnoloģijas un sociālos tīklus ne tikai brīvajam laikam, bet arī profesionālo pazīšanos iegūšanai. Šodien pasaulē teju vai visi cilvēki ir savstarpēji pastarpināti pazīstami labi ja caur vēl divām personām, un tādas starptautiskās pazīšanās var palīdzēt iekļūt pat pašās lielākajās kompānijās. Gan jauni jaunuzņēmumi, gan tādi giganti kā "Facebook" vai "Google" darbiniekus pieņem darbā, vadoties pēc tāda paša principa: vispirms rekomendācijas prasa saviem darbiniekiem. Loģika ir vienkārša: ja pie manis strādā šis lieliskais programmētājs, ļoti ticams, ka viņa paziņu lokā ir līdzīga līmeņa programmētāji. Tādēļ aktīva profesionālā tīkla paplašināšana un attiecību uzturēšana vienu dienu var pavērt durvis uz sapņu darba pārrunām.

Jebkurā gadījumā – ejiet uz darba meklējumu spēli ar saviem noteikumiem. Neaizmirstiet, ka esat ne vien nākamie darbinieki, bet arī nākamie savu produktu un pakalpojumu lietotāji, tādēļ nākotne – tas ir jūsu rotaļu laukums.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!