Foto: F64
Elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēmas aizstāšana ar "zaļajiem sertifikātiem" var radīt nekontrolējamu cenu svārstību risku, norādīja energokompānijas "Enefit" valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers.

Viņš atzina, ka Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātais risinājums aizstāt obligātās iepirkumu komponentes (OIK) ar elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumu jeb "zaļo sertifikātu" tirdzniecību faktiski nozīmē risku uzkāpt uz jau zināmiem grābekļiem un radīt sarežģīti administrējamu sistēmu ar nekontrolējamiem cenu svārstību riskiem gan patērētājiem, gan tirgotājiem, gan arī elektroenerģijas ražotājiem. Turklāt EM izvēlējusies ignorēt savas un citu valstu pieredzi, kas tām liek atteikties no "zaļo sertifikātu" sistēmas atjaunojamās enerģijas ražošanas atbalstam.

"Pirmkārt, lielāko problēmu rada fakts, ka nav iespējams precīzi prognozēt "zaļo sertifikātu" cenu, jo to noteiks tirgus pieprasījums un piedāvājums, ko sabalansēt tik mazā tirgū kā Latvija ir praktiski neiespējami. Tādējādi šie sertifikāti kļūs par jaunu, neprognozējamu komponenti elektroenerģijas gala cenā. No enerģijas tirgotāju perspektīvas, piedāvātā sistēma būtiski apgrūtinātu darbību Latvijas tirgū un mazinātu konkurenci. Tirgotāji pašlaik strādā ar peļņas maržu, kas nepārsniedz vienu eiro par megavatstundu. Nākotnē tiem būtu jāgarantē saviem klientiem elektroenerģijas gala cena, kuras būtiska sastāvdaļa būs "zaļie sertifikāti"," pauda Bethers.

Pēc "Enefit" pārstāvja teiktā, ar šiem sertifikātiem būs jāsedz liela daļa no tirgotāju klientu kopējā patēriņa, taču galvenais ir "zaļo sertifikātu" cenu svārstīgums - tik mazā tirgū kā Latvijā, to cenas ilgtermiņā var sasniegt 10,5 vai pat 100 eiro par megavatstundu. "Visdrīzāk šāda jaunu saistību uzlikšana tirgotājiem liktu lemt par tirgus daļas samazināšanu Latvijā, lai mazinātu riskus, vai arī novestu pie būtiska tirgotāju uzcenojuma kāpuma, lai būtu iespēja nodrošināties pret neprognozējamām sertifikātu cenu svārstībām," piebilda eksperts.

Tāpat Bethers atzina, ka ir jārēķinās ar risku, ka daudziem atjaunojamās enerģijas ražotājiem pārmaksāsim par saražoto enerģiju. "Pašlaik ir noteikts, ka atjaunojamās enerģijas ražotāji par pārdoto enerģiju saņem 9% peļņas normu. Tirdzniecība ar "zaļajiem sertifikātiem" notiktu pārdodot tos par tirgus cenu, kas vienlaikus nozīmēs dārgāko iespējamo cenu," teica eksperts.

Pēc viņa domām, tirgus cenu Latvijā noteiks ražotājs ar neefektīvāko ražotni, jo tam izmaksas atjaunojamās enerģijas ražošanai būs visaugstākās, taču no tirgotāju puses pieprasījums būs, jo būs jāsedz tiem uzliktās saistības. Rezultātā pārējiem ražotājiem tiktu pārmaksāts par viņu saražoto enerģiju, bet patērētājs saņemtu augstāku elektrības cenu. Tāpat arī gados, kad svārstīgajā vēja enerģijas izstrādē būs kritums, "zaļo sertifikātu" cenas var strauji kāpt, no kā ciestu gan patērētāji, gan tirgotāji un vienīgie ieguvēji būtu pārējās atjaunojamo energoresursu elektrostacijas.

"Tā vietā, lai radītu efektīvu, caurspīdīgu un viegli pārvaldāmu sistēmu, izstrādātie priekšlikumi nozīmē virzību atpakaļ, mainot sistēmas nosaukumu un cenšoties adaptēt risinājumu, kas jau atzīts kā neefektīvs citās valstīs ar daudz lielāku tirgu. Piemēram, Polija pašlaik izvēlas atteikties no "zaļo sertifikātu" tirdzniecības, atzīstot, ka tā nedarbojas. Turklāt EM jau pirms vairākiem gadiem ir atzinusi, ka Latvijā nav iespējams efektīvi ieviest atjaunojamās enerģijas atbalstu ar sertifikātu tirdzniecību. Iepriekš apskatītais modelis kā vienīgo priekšnosacījumu sertifikātu ieviešanai apsvēra pievienošanos Zviedrijas un Norvēģijas sertifikātu sistēmai, taču netika panākta vienošanās ar skandināviem," stāstīja Bethers.

Viņš iesaka turpināt iesākto darbu, kontrolējot OIK saņēmējus, precizējot to pārbaudes kritērijus, vienlaikus darbojoties pie tā, lai paplašinātu samazinātā OIK maksātāju sarakstu ar jaunām uz ārējo tirgu vērstām nozarēm.

"OIK darba grupas piedāvājumi vienīgi apstiprina negatīvu pēdējo gadu tendenci, ka EM ar saviem lēmumiem veido nevis caurspīdīgu sistēmu ar skaidriem maksājumiem, bet izvēlas darbības modeli, kur tirgotājiem uzliek jaunus pienākumus. Tādējādi notiek savdabīgs pašapmāns, ka izdevumu nav, taču tie ir un tiek iecenoti elektroenerģijas gala cenā. Līdzvērtīga izšķiršanās bija Energoefektivitātes pienākumu uzlikšana uz tirgotāju pleciem," pauda Bethers.

Jau ziņots, ka tuvāko triju gadu laikā Latvijā varētu atteikties no obligātā iepirkuma komponentes (OIK), trešdien žurnālistus informēja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Šis priekšlikums trešdien tika atbalstīts darba grupā, kas pēdējos mēnešus izskatīja iespējas atcelt OIK maksājumu.

Lai atceltu OIK, EM piedāvā 2019.gadā atjaunot subsidētās elektroenerģijas nodokli (SEN) 15% apmērā valsts budžeta tiešo maksājumu segšanai. EM arī piedāvā noteikt jaunas prasības biogāzes stacijām, nosakot minimālo pārtikas atkritumu un citu organiskās izcelsmes atkritumu īpatsvaru. Plānots arī reformēt jaudas maksājumu, tā administrēšanu nododot uzņēmumam AS "Augstsprieguma tīkls". Patlaban to administrē "Enerģijas publiskais tirgotājs".

EM rosina arī pārskatīt iekšējās peļņas normas metodiku, atsakoties no līdzšinējās prakses, kad revidents iesniedz savu iekšējās peļņa normas aprēķinu. OIK sistēmas reformas ietvaros piedāvāts izšķirties par vienu no diviem modeļiem, kas pamatā balstīti uz tirgus principiem - ieviest "zaļos sertifikātus" vai īstenot tirgus cenas efektivitātes modeli.

"Zaļais sertifikāts" paredz, ka sertifikātu cena veidojas pēc piedāvājuma un pieprasījuma principa. Sertifikāta sistēma darbotos sekojoši - sistēmas administrētājs izsniedz ražotājiem sertifikātus, kurš tos pārdod tirgotājiem, savukārt tirgotāji izpilda pienākumu iepirkt noteiktu enerģijas apmēru no ražotājiem, apliecinot to ar sertifikātiem. EM rosina noteikt, ka attiecībā uz esošajām stacijām sertifikātu apjoms tiks piešķirts atbilstoši valsts saistībām.

Savukārt tirgus cenas efektivitātes modelis paredz, ka ražotāji saņem noteiktas cenas garantijas pret tirgus cenu piemaksas veidā, tādējādi stimulējot ražotājus strādāt atbilstoši tirgus signāliem. Šis ir izplatīts modelis Eiropas Savienībā, tostarp Lietuvā un Igaunijā. EM piebilda, ka šis modelis ir vienkāršāks, nekā "zaļie sertifikāti".

Lēmums par darba grupas priekšlikumiem vēl jāpieņem Ministru kabinetam. Plānots, ka minētais jautājums tiks iekļauts 7.augustā gaidāmajā valdības sēdes dienaskārtībā, bet EM izmaiņas normatīvajā bāzē izstrādās līdz šā gada septembrim. Ašeradens pauda cerību, ka EM un darba grupas izstrādātie priekšlikumi gūs koalīcijas atbalstu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!