Ekonomikas ministrija (EM) saskaņošanai nodevusi grozījumus Būvniecības likumā, lai izvairītos no tuvākajos gados gaidāmā būvspeciālistu trūkuma.
Latvijas Būvinženieru savienības informācija liecina, ka laika periodā līdz 2021.gadam ievērojami samazināsies to fizisko personu skaits, kas būs tiesīgas veikt inženierizpēti, būvdarbu vadīšanu un būvuzraudzību, piemēram, ēku būvdarbu vadīšanā 2015.gadā personu skaits bija 2425, bet 2021.gadā tas saruks līdz 569 personām.
EM norādīja, ka laika periodā līdz 2021.gadam Latvijai kopējais Eiropas Savienības (ES) kohēzijas finansējums būvniecībai būs aptuveni 3,3 miljardi eiro, kas veido apmēram divas trešdaļas no ES fondu ieviešanai paredzētā kopējā finansējuma. "Tas rada risku, ka būvniecības nozarē, samazinoties fizisko personu skaitam, kuras būtu tiesīgas veikt inženierizpēti, būvdarbu vadīšanu un būvuzraudzību, radīsies darba spēka trūkums. Tas savukārt negatīvi ietekmēs būvniecības nozares kapacitāti, proti, darba spēka trūkuma dēļ aizkavēties būvniecības ieceru realizācija, ne tikai publiskajā sektorā, bet arī privātajā sektorā," uzsvēra EM.
Lai novērstu iespējamo darba spēka trūkumu, EM rosina veikt grozījumus Būvniecības likumā, paredzot, ka fiziskas personas, kuras līdz Būvniecības likuma spēkā stāšanās dienai 2014.gada 1.oktobrī ieguvušas patstāvīgās prakses tiesības būvniecības jomā būvtehniķa profesijā, bet nav ieguvušas attiecīgu izglītību, būs tiesīgas turpināt patstāvīgu praksi inženierizpētē, būvdarbu vadīšanā vai būvuzraudzībā.
Tāpat likumā paredzēts ietvert regulējumu, ka fiziskās personas, kuras līdz Būvniecības likuma spēkā stāšanās dienai ieguvušas patstāvīgās prakses tiesības būvniecības jomā būvinženiera profesijā un kurām ir pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība būvniecības vai ar būvniecības jomu saistītā studiju programmā, ir tiesīgas turpināt patstāvīgu praksi inženierizpētē.
