Nav noslēpums, ka Igaunijas jaunuzņēmumu vide pasaulē ir pazīstamāka nekā pārējo Baltijas valstu. Mēs paši Latvijā izmantojam Igaunijas jaunuzņēmumu pakalpojumus, piemēram, "TransferWise", lai pārskaitītu naudu, "Taxify" braucieniem ar taksi un citus. Igauņu jaunajiem uzņēmējiem ir izdevies atrast savu nišu patērētāju tirgū, kurā ir ļoti sīva konkurence par katru klientu. Portāls "Delfi" vērtē Igaunijas jaunuzņēmumu vides attīstību un nākotnes perspektīvas.
Atskatoties samērā nesenā pagātnē, redzams, ka Igaunijas jaunuzņēmumu vidē ļoti nozīmīga loma bija "Skype". Lai arī "Skype" gadu gaitā jau vairākas reizes ir mainījis īpašnieku un šobrīd pieder "Microsoft", uzņēmuma pirmreizējā pārdošana dažiem igauņiem nodrošināja kapitālu vairāku desmitu miljonu eiro vērtībā katram. Turklāt joprojām daļa "Skype" komandas atrodas Igaunijā. ""Skype" bija spēcīgs atspēriens Igaunijas ekonomikai un jaunuzņēmumu videi, tas iedvesmoja biznesa iesācējus un IT ekspertus, piesaistīja investoru un "gudrās naudas" uzmanību," vērtē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras jaunuzņēmumu eksperte Olga Barretu-Gonsālvisa. Igauņi joprojām "sērfo uz "Skype" viļņa" un bauda pozitīvus "blakusefektus".
"Kopš tā laika igauņi ir samērā pareizi strukturējuši savu jaunuzņēmumu vidi," uzskata Barretu-Gonsālvisa. Piemēram, "e-Estonia" ir izaudzis par spēcīgu zīmolu. Valsts līmenī notiek dinamiska kustība, ir daudz progresīvi domājošu cilvēku, arī vairākas ministrijas ir iesaistītas jaunuzņēmumu jautājumos, it īpaši Igaunijas uzņēmējdarbības un informācijas tehnoloģiju ministre Urve Palo. Tiek mēģināts risināt problēmas saistībā ar IT ekspertu trūkumu, te var runāt par Igaunijas attiecībām ar Indiju, tāpat valsts ātri ir reaģējusi uz jaunākajām tendencēm – jau sen ir definēta sava pozīcija par kriptovalūtām, sākotnējo monētu piedāvājumu (ICO).
Latvijas jaunuzņēmumu "Kleintech Services" un "4SmartStreets" vadītājs Kaspars Egliņš atceras vizīti Igaunijā, kuras laikā igauņu velokustības pārstāvis paņēmis "viņu pie rokas" un ievedis pašvaldības pārstāvja kabinetā. "Uzreiz runājām par lietu, ko var izdarīt un kas ir vajadzīgs. Tas nebija variants – rakstiet vēstuli un mēs izskatīsim. Nenoliedzami, igauņi arī valstiskā līmenī nāk pretī jaunuzņēmumu kustībai. Turklāt salīdzinājumā ar latviešiem igauņi ir nedaudz drošāki komunikācijā, mēs esam introvertāki," vērtē Egliņš. Igauņiem ir labas attiecības ar Skandināvijas valstīm, un tās sniedz iespēju testēt savus jaunos produktus šajās zemēs.
Labi "pārdod" savu zīmolu
Ārējā komunikācija, ko veido Igaunijas valdības iniciatīva jaunuzņēmumu vidē "Startup Estonia" un tās partneri, ir tiešām veiksmīga. "Viņi labi "pārdod" savu zīmolu," secina Barretu-Gonsālvisa.
Piemēram, "Startup Estonia" ir apkopojusi un publiskojusi plašu informāciju par Igaunijas jaunuzņēmumu vidi, te gan jāteic, ka to dara visas Baltijas valstis, vienīgi izpildījums un prezentēšana atšķiras. Tā Igaunijas jaunuzņēmumi 2017. gadā piesaistījuši investīcijas 272 miljonu eiro apmērā. Lauvas tiesu jeb 240 miljonus eiro piesaistījis savstarpējo tiešsaistes maksājumu uzņēmums "TransferWise", enerģijas uzglabāšanas ierīču ražotājs "Skeleton Technologies" – 15 miljonus eiro, darba devēju un ņēmēju sadarbības organizēšanas platforma "Jobbatical" – 3,5 miljonus eiro utt. "Startup Estonia" pārstāvis Sanders Sillavē prognozē, ka šogad Igaunijas jaunuzņēmumu piesaistīto investīciju apjoms varētu sasniegt 350 miljonus eiro (šā gada jūlija vidū to apjoms jau sasniedzis 246 miljonus eiro).
Igaunijas jaunuzņēmumos uz vietas valstī strādā apmēram 3370 darbinieku, bet šo uzņēmumu filiālēs ārzemēs – vēl apmēram 1500. Desmit lielākie jaunuzņēmumi nodarbina ap 50% visu jaunuzņēmumu darbinieku, turklāt pērn visvairāk jaunu darbvietu radījusi kopbraukšanas platforma "Taxify", kuras darbvietu skaits pieaudzis par 136, "TransferWise" noalgojis 98 cilvēkus, "Pipedrive" – 61, "Starship" – 29, bet "Cleveron" – 28.
Igaunijas jaunuzņēmumu vidē pēdējo mēnešu svarīgākā ziņa, protams, ir "Taxify" piesaistītās investīcijas 150 miljonu eiro vērtībā un viena miljarda ASV dolāru novērtējums, kas ļauj tam pievienoties "vienradžu" pulciņam. Tādi investori kā auto koncerns "Daimler", kura pārstāvji pievienojās uzņēmuma valdei, ķīniešu kopbraukšanas uzņēmums "DiDi" u. c. var sniegt pienesumu ne tikai investīciju veidā, bet arī ar savām zināšanām un pieredzi citos šo kompāniju investīciju objektos. Jāatgādina, ka darbības pirmsākumos "Taxify" ir saņēmis investīcijas arī no Rīgā bāzētā investīciju fonda "Rubylight".
"Taxify" gads
"Taxify" dibinātājs un vadītājs Markuss Villigs teic, ka investori primāri sniedz finansiālu pienesumu, tomēr pastāv potenciāls arī partnerībai. Piemēram, "Daimler" ir viens no progresīvākajiem autoražotājiem pasaulē, kas investē jaunās tehnoloģijās, tostarp autonomajā autobraukšanā. Vienlaikus ir redzama tendence cilvēkiem dot priekšroku kopbraukšanas platformām tā vietā, lai iegādātos savu automašīnu. Līdz ar to "Daimler", investējot "Taxify", vēlas būt drošs, ka piedalās nākotnes veidošanā. Savukārt "Taxify" ar laiku būs nepieciešams savs autoparks, lai nodrošinātu savus šoferus, kā arī ilgtermiņā sāktu izmantot autonomās mašīnas. "Ir daudz iespēju, ko var izmantot kopā ar saviem partneriem. Tomēr vispirms mums jāfokusējas uz investīcijām tehnoloģijās un jānodrošina, ka "Taxify" pasaulē lieto arvien vairāk cilvēku," uzsver Villigs.
Latvijā "Taxify" prioritāte ir sadarbība ar valsts iestādēm, sakārtojot nozari, tomēr globālā mērogā transporta nozarei ir liels izaugsmes potenciāls. Uzņēmuma mājas tirgos – Eiropā un Āfrikā – ir gandrīz divi miljardi iedzīvotāju, un lielai daļai transporta izmaksas veido būtisku patēriņa groza daļu. "Šobrīd transports pēc pieprasījuma veido apmēram 2% no kopējās pilsētu transporta nozares, tomēr 10 gadu laikā, attīstoties autonomajam transportam un kopbraukšanai, tie varētu būt pat 25%. Ja pārvietošanos varēsim padarīt vieglāku, ātrāku, uzticamāku, varēsim augt ne tikai 10, bet simtiem reižu ātrāk," spriež Villigs.
Konkurē par talantiem
"Redzam, ka veidojas kontakti starp lielajām kompānijām un jaunajiem uzņēmējiem. Kompāniju dibinātāji labprāt iegulda atpakaļ jaunuzņēmumu vidē, gan palīdzot ar padomiem, gan investīcijām. Turklāt jaunos cilvēkus joprojām interesē uzņēmējdarbība, un ir redzama augoša konkurence par labākajiem speciālistiem," skaidro Sillavē.
Agrāk runa vairāk bija par iedvesmu, redzot tādas kompānijas kā "Skype" augot un attīstoties, tomēr šobrīd galvenais jautājums ir par profesionalitāti, iemaņām.
Villigs papildina, ka agrāk runa vairāk bija par iedvesmu, redzot tādas kompānijas kā "Skype" augot un attīstoties, tomēr šobrīd galvenais jautājums ir par profesionalitāti, iemaņām. Igaunijā ir daudz cilvēku, kas tehnoloģiju jaunuzņēmumu vidē ir pavadījuši ilgu laiku, viņiem ir pieredze, kontakti un pārliecība par saviem plāniem. Pēdējo desmit gadu laikā ir uzlabojusies arī pieeja finansējumam, tomēr tāda izmēra kompānijām kā "Taxify" tas ir jāmeklē ārpus Baltijas valstīm.
Runājot par faktoriem, kas Igaunijas jaunuzņēmumiem traucē attīstīties, Barretu-Gonsālvisa vērtē, ka valsts, Tallinas izmērs dažiem jaunuzņēmumiem ir pārāk mazs. "Igauņi savu ekosistēmu pasniedz kā nelielu, ģimenisku komūnu, tas viss ir pareizi, tomēr ir bijuši vairāki gadījumi, kad jaunuzņēmumi nav vēlējušies pārcelties uz Tallinu, savu lēmumu pamatojot ar to, ka pilsētā ir "garlaicīgi"," atceras Barretu-Gonsālvisa, piebilstot, ka interesantākie Igaunijas jaunuzņēmumi varētu būt darba devēju un ņēmēju sadarbības organizēšanas platforma "Jobbatical", kolektīvās investēšanas platforma "Funderbeam", pārdošanas rīks "Pipedrive" un "Taxify".
Savukārt Sillavē teic, ka šogad vērts pievērst uzmanību vairākiem Igaunijas jaunuzņēmumiem. Piemēram, velonovietņu ražotājam "Bikeep", tiešsaistes programmai graudaudzētājiem "eAgronom", finansēšanas lietotnei "Fiizy", valodu mācīšanās rīkam "Lingvist", slepenajam "talantu medniekam" "MeetFrank", finanšu pakalpojumu sniedzējam "Monese" un identitātes pārbaudes risinājumam "Veriff".
