Lauksaimniecība ir nozīmīgs ekonomikas sektors Eiropas Savienībā (ES), tādēļ ikreiz, kad tiek spriests par šīs nozares politikas maiņu, sākas ne mazums diskusiju un kaislību. Pēdējā laikā viens no karstākajiem kartupeļiem, par ko savs sakāmais bijis teju ikvienam, ir Kopējā lauksaimniecības politika (KPL). Tās ēnā palicis Eiropas Parlamenta (EP) jūlija sesijā apstiprinātais ziņojums par Integrēto lauksaimniecības statistiku – politikas veidošanas pamatakmeni. Līdz ar šo regulu lauksaimniecības datu vākšanai un apkopošanai jākļūst vienkāršākai un lētākai, bez liekiem administratīviem šķēršļiem, portālam "Delfi" teica par ziņojumu EP atbildīgā deputāte Marija Gabriela Zoana (S&D) no Rumānijas.
Saskaņā ar Zoanas pausto jaunā pieeja statistikai ļaus iegūt daudz precīzākus datus un līdz ar to izstrādāt labākas nozaru politikas, vienlaikus neceļot administratīvo slogu un izmaksas. "Paredzamība un elastība ir divi būtiskākie šī ziņojuma aspekti. Kopumā tas ir tehnisks ziņojums, un tas nav par ražošanu," uzsvēra EP deputāte.
Kā skaidro Lauksaimnieku Organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, regulas projekts par integrēto lauksaimniecības statistiku nenosaka jaunu lauksaimniecības statistiku, bet gan pilnveido un aktualizē jau esošo lauksaimniecības skaitīšanas kārtību.
Lai arī spiedienu no dalībvalstīm par tām interesējošu mainīgo iekļaušanu statistikā Zoana nav izjutusi, viņa norāda, ka ierosinājumi bijuši dažnedažādi – sākot ar specifiskiem vīna reģistriem un beidzot ar mājlopiem. Vienlaikus no statistikas arī nācies šo to izslēgt, piemēram, zirgus, kas Rumānijā, atšķirībā no daudzām citām ES valstīm, tiek uzskatīti par mājlopiem. Tas gan, protams, nenozīmē, ka tos nevar skaitīt Rumānijas Nacionālais statistikas institūts.
KPL tika izstrādāta pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados un arī statistika par ES saimniecībām tiek ievākta kopš 1966. gada. EP Izpētes dienests skaidro, ka statistika ir viens no elementiem, kas palīdz veidot un attīstīt KPL. Kā norādīts jaunā regulējuma kopsavilkumā, integrētā statistika par saimniecībām palīdzēs saprast situāciju lauku teritorijās, kā arī klimata un sociālās pārmaiņu ietekmi uz lauku reģioniem.
Lauksaimniecības skaitīšana notiek reizi 10 gados. Tā kā pēdējo reizi apjomīgā skaitīšana veikta 2010. gadā, nākamā paredzēta 2020. gadā. Tiesa, dati par situāciju nozarē tiek ievākti arī, veicot lauku saimniecību struktūras apsekojumu reizi trīs gados.
Dati ir, bet ne vienuviet
Jaunā regulējuma mērķis ir ne vien noņemt administratīvo slogu no lauksaimniekiem, bet arī dalībvalstu statistikas birojiem. "Mums nevajag iet pie lauksaimnieka prasīt, cik liels ir viņa lauks, mēs to jau zinām, taču mums šie dati ir jāintegrē statistikā. Tieši tādēļ mēs to saucam par integrēto statistiku. Nav jau tā, ka mēs nezinām, kāds šobrīd ir fermu izmērs, bet tas ko mēs vēlamies ir integrēt šos datus citos, lai varētu radīt vienu bāzi, kas palīdzēs labāk saprast lauksaimniecību," teica Zoanas politiskais padomnieks Mirons Podgoreans, skaidrojot, ka jaunā regulējuma būtība ir jau līdz šim pieejamo informāciju savietot tā, lai daudz precīzāk varētu pētīt dažādas sakarības.
Arī Latvijas deputāte EP Inese Vaidere (EPP) portālam "Delfi" uzsvēra, ka datu apkopošana par dažādām lauksaimniecības darbībām tiks veikta Eiropas līmenī, līdz ar to nekļūstot par papildus uzdevumu dalībvalstu statistikas birojiem. Viņa uzsver, ka šāda statistika ir arī Latvijas interesēs: ''Ir vienlīdz svarīgi, lai gan politiķi, gan lauksaimnieki būtu spējīgi pieņemt lēmumus pamatotus uz uzticamiem pierādījumiem, tāpēc statistikai ir jābūt ļoti kvalitatīvai.''
Jaunajā statistikas ietvarā ir vairāk nekā 2000 mainīgo, no kuriem daļa vēl tiek definēti. Lai apzinātu, cik daudz mainīgo iekļaut un kuri no tiem spēs atainot reālo situāciju, regulas projekts daudzkārt tirzāts kopā gan ar "Eurostat", gan dalībvalstu statistikas birojiem.
Zoana uzsver, ka, jaunais datu apkopošanas regulējums daudz pilnīgāk atainos, piemēram, bioloģisko saimniecību ikdienu, kā arī situāciju ar darbaspēku fermās. Runājot par mainīgo skaita palielināšanu bioloģiskajā lauksaimniecībā, ziņotāja atzīst – tas viņas pārstāvētajai Rumānijai ir īpaši svarīgi.
Politikas maiņa ne tik drīz
Lai arī, runājot par jauno statistikas apkopošanas modeli nereti tiek pieminēta arī potenciālā politikas maiņa, tā, visticamāk, nav gaidāma tik drīz. ''Lauksaimniecības skaitīšana ļaus iegūt visaptverošu pārskatu par situāciju lauksaimniecībā, plānot un īstenot Kopējo lauksaimniecības politiku un novērtēt tās īstenošanas ietekmi un efektivitāti. Tādēļ kaut kādas izmaiņas nozares politikā valsts vai ES līmenī varētu būt sagaidāmas vienīgi pēc skaitīšanas rezultātu apkopošanas un izanalizēšanas,'' portālam "Delfi" teica Treibergs.
Taujāta par to, vai jaunā statistika varētu ietekmēt arī tiešmaksājumus, Zoana norādīja, ka tas ir iespējams, taču ietekme nebūs liela, jo statistika skaita "reālus elementus, tālāk jau tā ir politiķu atbildība rīkoties".
''Es domāju, ka tā [statistika – aut.] ietekmēs un palīdzēs visām ar lauksaimniecību saistītajām politikām, jo tad, kad ir pieejami reāli dati Eiropas Savienības līmenī un zini precīzi, kāda ir situācija, tas palīdz veidot un strukturēt politiku,'' norādīja Zoana.
Savukārt Vaidere uzsvēra, ka KLP likumdošana lielā mērā ir tāda pati kā tās pieņemšanas brīdī 1966. gadā, taču laiki ir mainījušies un tādēļ ir jāaktualizē datu apkopošanas modeļi. Tas ļaus pienācīgi izvērtēt KLP sniegumu. ''Vēl būtiskāk ir domāt ilgtermiņā un rūpēties par jauno lauksaimnieku paaudzi. Bez lauksaimniecības statistikas, kura ir integrēta ar citām nozīmīgām jomām, piemēram, vides un klimata pārmaiņu politiku, lēmumu pieņemšana būs dārgāka. Integrētai lauksaimniecības statistikai noteikti ir pievienotā vērtība, veicot salīdzinājumus gan starp dalībvalstīm, gan to reģioniem," rezumēja Vaidere.
