Vienošanās tika panākta pēc vairāk nekā sešas stundas ilgām sarunām, kurās dominēja Grieķijas lielākā kreditora Vācijas pretestība.
Grieķija kopš 2010. gada ir saņēmusi miljardiem eiro trijos starptautiskos aizdevumos. Trešā glābšanas programma, kuru pašlaik finansiāli atbalsta Eiropas Savienības (ES) valstis, bet ne Starptautiskais valūtas fonds (SVF), ilgs līdz šī gada 20. augustam.
Eirozonas finanšu ministri centās vienoties, lai Grieķijai tiktu piedāvāta tāda aiziešana no šīs programmas, ka Grieķija paliktu spēcīga finanšu tirgu acīs.
Ministri vienojās pagarināt maksājumu termiņus par 10 gadiem lielai daļai no Grieķijas kopējām parādsaistībām, kuras sasniegušas 180% no IKP. Kreditori arī piešķirs Grieķijai 15 miljardu eiro maksājumu, lai atvieglotu valsts aiziešanu no glābšanas programmas.
Par pēdējo Grieķijas glābšanas programmu 86 miljardu eiro apmērā vienošanās tika panākta 2015. gadā pēc sešu mēnešu sarunām. Grieķija kopš 2010. gada ir saņēmusi finanšu palīdzību 273,7 miljardu eiro apmērā.
Glābšanas aizdevumi tika piešķirti apmaiņā pret simtiem taupības reformu, kas smagi ietekmēja Grieķijas ekonomiku un palielināja bezdarbu.
Saskaņā ar Vācijas prasībām Grieķijas parāda atvieglošanai īstermiņā ir nosacījums turpināt ekonomikas reformas, par kurām Grieķija bija vienojusies ar kreditoriem. Ja šīs reformas būs veiksmīgas, tās katru gadu dos Grieķijas valdības budžetam apmēram vienu miljardu eiro.
"Mēs nodrošināsim, lai saglabātos stiprs spiediens īstenot tālākas reformas ... vidējā termiņā un ilgtermiņā," sacīja Austrijas finanšu ministrs Hartvigs Logers.
