Latvijas Banka šogad noslēgusi 128 iepirkumus aptuveni 3,8 miljonu eiro vērtībā, neskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), naudu atvēlot gan piemiņas monētām, gan remontdarbiem, gan kartona kastēm un puķu podiem. Lai gan banka norāda, ka visi iepirkumi ir saimnieciski izdevīgi un varētu izmaksāt mazāk, nekā aplēsts, uzraugs brīdina – pastāvošā iepirkumu sistēma rada korupcijas risku.
Portāls "Delfi" vairākos grafikos apkopojis šogad izsludinātos un noslēgtos Latvijas Bankas iepirkumus. Atlasīti tie iepirkumi, kuru identifikācijas numurā minēts 2018. gads. Iepirkumi, kas izsludināti, piemēram, 2017. gada nogalē, bet pabeigti 2018. gadā, izlasē nav iekļauti. Visas grafikos redzamās summas ir bez PVN.
Latvijas Bankas pārstāvis Jānis Silakalns skaidro, ka vairākumā iepirkumu ir norādīta maksimālā iespējamā līgumsumma, kas nenozīmē, ka nauda jau ir iztērēta vai banka to iztērēs pilnā apjomā. Silakalns arīdzan uzsver, ka lielākie līgumi visbiežāk ir noslēgti par vairāku gadu periodu. Savukārt Valsts kontrole, kas līdz šim bankas iepirkumus nav vētījusi, portālam "Delfi" norāda – rakstā minēto informāciju iestāde izmantos, plānojot turpmāko revīziju darbu.
Latvijas Banka šogad piemiņas monētām atvēlējusi vairāk nekā 700 tūkstošus eiro. Prāvākais pirkums bija zelta monētas "Burbuļsakta" izgatavošana un piegāde, kas izmaksājusi 475 tūkstošus eiro. Šogad banka iecerējusi izdot sešas kolekcijas monētas.
Silakalns stāsta, ka Latvijas Banka ieguldījumus atgūs, monētām nonākot pie kolekcionāriem un citiem interesentiem.
Diskusijās par piemiņas monētu politiku pērn raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" nevēlējās ieslīgt Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. "Monētu kalšana ir viena no otrā desmita mūsu funkcijām, kurai es veltu stundu mēnesī. Neuzdodiet man par to jautājumus," teica Rimšēvičs. Pilnu sarunu ar viņu var noskatīties šeit. Vairākus mēnešus pēc intervijas Rimšēviču atzina par aizdomās turēto kriminālprocesā par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Viens no viņam piemērotajiem drošības līdzekļiem ir aizliegums ieņemt bankas prezidenta amatu.
Šā gada sākumā Latvijas Banka uz pieciem gadiem noslēdza 600 tūkstošus eiro vērtu līgumu par kravu gaisa transportēšanas pakalpojumiem ar tiešajiem lidojumiem no starptautiskās lidostas "Rīga" uz Eirosistēmas dalībvalstu lidostām. Taču šogad izsludinātajos iepirkumos darbinieku un kravu pārvadāšanai atvēlētā summa ir mazāka – 24 tūkstoši eiro.
Mediju pakalpojumiem Latvijas Banka pusgada laikā atvēlējusi 30 tūkstošus eiro, lielāko daļu summas veltot ziņu aģentūras LETA pakalpojumiem. Iepriekš sniegtajā tabulā par piemiņas monētu tēriņiem arīdzan redzams, ka portālā "Delfi" publicētais balsojums par 2017. gada skaistāko monētu Latvijas Bankai izmaksājis 5640 eiro.
Ar pārtiku saistītos pirkumos lielāko daļu tēriņu veido ēdināšanas nodrošināšana starptautiskās sanāksmēs. Taču vismaz 3000 eiro Latvijas Banka atvēlēs kafijas baudīšanai, izmantojot SIA "Italcaf" pakalpojumus.
Vislielākie Latvijas Bankas tēriņi rodami pozīcijā par pasākumiem un telpu nomu, jo šajā sadaļā portāls "Delfi" iekļāva 1,3 miljonus eiro, ko banka atvēlēs darbinieku komandējumiem. Šis līgums ir spēkā līdz 2021. gadam.
Gandrīz miljonu eiro Latvijas Banka šogad iztērēs dažādu remontdarbu veikšanai. Lielākais pirkums šajā sadaļā būs būvdarbi Latvijas Bankas ēkā Bezdelīgu ielā 3, Rīgā, kas izmaksās 411 tūkstošus eiro.
Darbus banka uzticēs SIA "Imre", kas uz Latvijas Bankas ēkas izbūvēs jumta saules enerģijas iekārtas. Prognozēts, ka šīs investīcijas atmaksāsies 20 gadu laikā, ja spēkā paliks pašreizējās elektroenerģijas cenas. Projekta mērķis ir nodrošināt ēkas energoneatkarību, spēju darboties autonomi, samazināt ikdienas uzturēšanas izmaksas, kā arī nodrošināt videi draudzīgas enerģijas izmantošanu, portālam "Delfi" iepirkumu pamato Latvijas Bankas pārstāvis Silakalns.
Latvijas Banka gādā arī par skaistumu, puķēm atvēlot apmēram 40 tūkstošus eiro. Laikus notiek gatavošanās Ziemassvētkiem, jo SIA "Ar putniem" par 736 eiro uzticēts izgatavot un piegādāt atbilstošus rotājumus.
Silakalns paskaidro, ka nozīmīgi iepirkumi īstenoti nule notikušās Eiropas Centrālās bankas Padomes sanāksmes nodrošināšanai, tādējādi stiprinot Latvijas reputāciju starp Eiropas viedokļu līderiem, jo ikvienai niansei ir būtiska loma Latvijas tēla veidošanā. Starp sanāksmei nepieciešamajiem iepirkumiem bija arī ziedu kompozīciju un pušķu izgatavošana. Šis līgums noslēgts uz trim gadiem, bet norādītie 9263 eiro vienā no iepirkumiem ir līguma maksimālā summa.
Latvijas Bankas IT tehnoloģiju ieviešanai un uzturēšanai šogad iztērēti 268 tūkstoši eiro. Lielāko summu saņems SIA "UPS Serviss Centrs", kas par 90 tūkstošiem eiro gādās, lai Latvijas Bankas iekārtas būtu gatavas brīdim, kad ēkā pazudīs elektrība.
Banka norāda, ka vairākos sakaru un IT tehnikas, finanšu informācijas pakalpojumu un eiro banknošu izgatavošanas un piegādes iepirkumos sadarbojas ar citām centrālajām bankām.
Gādājot par Latvijas Bankas darbinieku veselības apdrošināšanu, tērēti 272 tūkstoši eiro. Vairākos mazākos iepirkumos savukārt notikusi darbinieku izglītošana, piemēram, par 411 eiro baņķieru valodas prasmes uzlabojusi Latviešu valodas aģentūras galvenā lingviste Dite Liepa.
Starp 128 iepirkumiem atrodami arī tādi, kurus grūti iekļaut konkrētā kategorijā. Piemēram, par 2085 eiro pirktas kartona kastes, 900 eiro tērēti par šeit apskatāmā 2017. gada pārskata noformēšanu, ko paveikusi Līga Sarkane, bet Saeimas deputāte Janīna Kursīte-Pakule (NA) tikusi pie 1080 eiro par zinātnisko konsultāciju sniegšanu.
Visi iepirkumi ir pamatoti
Latvijas Bankas darbu nosakošais likums paredz, ka tai valsts budžetā jāiemaksā divas trešdaļas no gūtās peļņas. Pēdējo piecu gadu laikā budžetā banka iemaksājusi 104,9 miljonus eiro no kopumā 161,5 miljonu eiro nopelnītā. Jāpiebilst, ka Latvijas Bankas darbību valsts nefinansē, iestādei ienākumus gūstot galvenokārt no rezervju pārdalīšanas un monetārās politikas operācijām. Vairāk par bankas uzdevumiem pēc Latvijas izstāšanās no eirozonas skaties šajā intervijas fragmentā ar Rimšēviču.
Taujāts, vai visi 128 pusgada laikā noslēgtie iepirkumi par gandrīz četriem miljoniem eiro ir bijuši vajadzīgi, Latvijas Bankas pārstāvis Silakalns atbild apstiprinoši: "Visi Latvijas Bankas izsludinātie iepirkumi ir saimnieciski pamatoti, tajos izvēlēts izdevīgākais un ekonomiski pamatotākais piedāvājums, un tie nepieciešami kādas Latvijas Bankas funkcijas vai uzdevuma veikšanai."
Iepirkumu lietderību banka izvērtē vairākos līmeņos – tas vispirms jāpamato struktūrvienībām, bet lemšanā iesaistās gan Iepirkumu komisija, gan bankas padomes un vadība, ja iepirkums ir nozīmīgs. Arī mazo iepirkumu gadījumā Latvijas Banka aptaujā vairākus pretendentus, lai gan likums šādu pienākumu neuzliek, skaidro Silakalns.
Silakalns piebilst, ka Iepirkumu uzraudzības birojs pēdējos gados Latvijas Bankas iepirkumos pieņemtos lēmumus nav atzinis par nepamatotiem. Arī sabiedrība, viņaprāt, saņem gana daudz informācijas par iepirkumiem, jo tos Latvijas Banka izsludina gan Iepirkumu uzraudzības birojā, gan savā mājaslapā.
Slieksnis par augstu
Tā kā vairākums no 128 noslēgtajiem iepirkumiem ir "zemsliekšņa" iepirkumi, proti, nepārsniedz likumā atrunāto summu, pēc kuras jāpublicē līguma un grozījumu teksts, portālam "Delfi" nav iespējams iepazīties ar iepirkumu saturu.
Pērn Saeima laboja Publisko iepirkumu likumu, latiņu ceļot no 4000 līdz 10 000 eiro piegādes un pakalpojuma līgumiem, bet no 10 000 uz 20 000 eiro būvdarbu līgumiem. Līdz ar to Publisko iepirkumu likumu piemēro vien tiem iepirkumiem, kuru paredzamā summa ir virs 10 000 eiro.
Biedrība "Sabiedrība par atklātību "Delna"" šos grozījumus kritizē, norādot, ka tie palielinājuši korupcijas risku un mazina iepirkumu procesa atklātību. "Delnas" pārstāvis Roberts Matulis portālam "Delfi" klāsta, ka lieti noderētu aizgūt Slovākijas praksi, kur vairums publiskā sektora noslēgto līgumu stājas spēkā vien tad, kad tos publicē internetā.
"Šāds priekšnoteikums samazinātu korupcijas riskus un ļautu pašai sabiedrībai efektīvāk pārraudzīt publiskos izdevumus. Vienlaikus ir pašsaprotami, ka informācijas publiskošana tīmekļvietnē, kur tā pieejama ikvienam sabiedrības loceklim, aizņems daudz mazāk iestādes administratīvo resursu nekā individuāla informācijas pieprasījumu apstrāde," pauž Matulis.
Pēdējo revīziju Latvijas Bankā Valsts kontrole veica 2014. gada februārī – īsi pēc Latvijas pievienošanās eirozonai. Turpmākos gadus Latvijas Bankas finanšu pārskatu revīziju veic Eiropas Centrālās bankas ieteikti un Eiropas Savienības Padomes apstiprināti neatkarīgi ārējie revidenti, bet Valsts kontrole veic vien likumības un lietderības revīzijas bankā, kas līdz šim nav darīts. Savukārt uzraudzību pār Latvijas Bankā notiekošo veic Saeima.
Valsts kontroles pārstāvis Reinis Grāvītis portālam "Delfi" skaidro, ka līdz šim atsevišķā revīzijā Latvijas Bankas iepirkumu sistēma nav vērtēta, taču šajā rakstā minēto informāciju iestāde izmantos, plānojot turpmāko revīziju darbu.
