Ceturtdien, 14. jūnijā, Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome Rīgā pieņēma vēsturisku lēmumu pārtraukt obligāciju uzpirkšanas programmu līdz šā gada decembrim, tāpat sēdē tika nolemts saglabāt bāzes procentu likmi esošajā līmenī.
ECB sanāksmi Rīgā Eiropas biržu tirgus indeksi – FTSE, DAX, CAC – sagaidīja ar kritumu, tomēr, tirgiem uzzinot nolemto, būtiski uzlaboja savu performanci. Rīgas sanāksmē uzmanība tika pievērsta trim jautājumiem – vai ECB Padome mainīs izaugsmes un inflācijas prognozes, vai paziņos par AIP (aktīvu iegādes programma) izbeigšanu, vai precizēs norādi par laika periodu, kurā netiks celtas procentu likmes.
AIP programma sākotnēji bija efektīva, tomēr ar laiku tās efektivitāte ir mazinājusies. Jāatgādina, ka ECB un eirozonas valstu centrālās bankas obligācijas sāka iegādāties 2015. gadā, lai veicinātu reģiona attīstību. Šobrīd ik mēnesi ECB programmas ietvaros tiek uzpirktas obligācijas 30 miljardu eiro vērtībā, šāds apjoms tiks saglabāts līdz septembrim, bet no oktobra tiks samazināts līdz 15 miljardiem eiro mēnesī. Savukārt decembra beigās obligāciju uzpirkšana tiks pārtraukta. Jāatzīmē, ka pīķa periods bija 2016. gadā, kad mēneša apjoms sasniedza 80 miljardus eiro. ECB prezidents Mario Dragi Rīgas sanāksmē norādīja, ka, lai arī šī programma tiks izbeigta gada beigās, tā joprojām paliks kā efektīvs instruments politikas veidotāju rokās.
Tāpat ECB padomes sēdē Rīgā saglabāja procentlikmes esošajos līmeņos, bāzes procentlikmi – 0%, noguldījumu iespējas uz nakti likmi – 0,4%, aizdevumu iespējas uz nakti likmi – 0,25%. Padome sagaida, ka procentlikmes paliks esošajā līmenī vismaz līdz 2019. gada vasarai un, ja nepieciešams, arī ilgāk.
Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns norāda, ka inflācija eirozonā jau ilgstoši atrodas zem ECB noteiktās 2% mērķa robežas un tas ir galvenais iemesls, kāpēc ECB īsteno ārkārtīgi ekspansīvu monetāro politiku par spīti ekonomikas izaugsmei. Pašreizējās prognozes liecina, ka inflācijai tomēr vajadzētu ar laiku atgriezties 2% līmenī, lielā mērā pateicoties arī ekspansīvajai monetārajai politikai. ECB prognozes paredz izaugsmes tempu pakāpenisku mazināšanos no 2,5% pagājušajā gadā līdz 1,7% 2020. gadā. Inflācija tiek prognozēta vidēji 1,7% līmenī 2018.-2020. gadā ar iespēju, ka nākamajos gados tā varētu arī pārsniegt 2% slieksni. Martā inflācijas prognoze bija 1,4% līmenī, bet, atspoguļojot augstākas naftas cenas, tā tika koriģēta uz augšu.
Jāatzīmē, ka ECB padomes sēdes sākumā tika brīdināts, kā arī pašas sanāksmes laikā padomes locekļi atteicās atbildēt uz jautājumiem par Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču. Latvijas banku ECB sanāksmes laikā pārstāvēja prezidenta vietniece Zoja Razmusa.
