"Problēmas un jautājumi saistībā ar [banku darbības – aut.] caurspīdīgumu un atbildību pret sabiedrību ir pavirzījušies daudz augstāk darba kārtībā un tā ir laba lieta," vērtēja Boršums.
Vaicāts par to, vai bankas "ABLV Bank" krahs atstājis smagas rētas Latvijas finanšu sektora sejā, viņš atbildēja noliedzoši, sakot, ka "tas nav nekas milzīgs". Vienlaikus gan viņš uzsvēra, ka Latvijas vārds prestižos starptautiskos biznesa izdevumos izskan ne pārāk bieži, un šīs bankas sabrukums bija viens no gadījumiem, kad tas tur parādījās: "Latvija "Financil Times" neparādās pārāk bieži, bet šajā gadījumā parādījās. Diemžēl visai liela daļa starptautisko lasītāju būs to pamanījuši tā gadījuma dēļ."
Boršums gan norādīja, ka postījumi jau nodarīti, tādēļ šobrīd ir svarīgi parādīt, ka problēmas tiek risinātas un notikušais ir uztverts nopietni. "Jūs neesat vienīgā valsts, kurai vajadzēja uzlabot situāciju savā finanšu sektorā, un esmu drošs, ka ir daudz cilvēku, kuri šobrīd veic pārmaiņas un cer nenokļūt uzmanības centrā. Tas ir labi, ka situācija mainās," vērtēja ekonomists.
Jau vēstīts, ka "ABLV Bank" problēmas radās februārī pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas ("FinCEN") paziņojuma par plāniem noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. "FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017. gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstās tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām. 26. februārī "ABLV Bank" akcionāri lēmumu par kredītiestādes pašlikvidāciju pieņēma
Reaģējot uz "ABLV Bank" krahu Saeima aprīlī galīgajā lasījumā pieņēma likuma izmaiņas, kas paredz Latvijā reģistrētām bankām turpmāk aizliegt sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus.
