Tā visvairāk nodokļos pērn ir samaksājis Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments – 88,5 miljonus eiro. Gandrīz visu kopsummu veido iedzīvotāju ienākuma nodoklis un sociālās apdrošināšanas iemaksas – 87,8 miljonus eiro. Departamentā strādā visvairāk darbinieku visā sabiedriskajā sektorā jeb 20,8 tūkstoši cilvēku.

VID ir otrs lielākais nodokļu maksātājs, tomēr atšķirībā no Rīgas domes departamenta VID lielas summas nomaksā arī pievienotās vērtības un muitas nodoklī, attiecīgi 21,5 un 26,6 miljonus eiro. Līdzīga situācija ir arī, piemēram, Satiksmes ministrijā, kas 29,6 miljonus nomaksā pievienotās vērtības nodoklī.

Ir vērts pavērtēt arī vidējo temperatūru darbaspēka nodokļu jomā, attiecinot tos uz vidējo darbinieku skaitu, kas signalizē par to, kurās iestādēs atalgojums ir lielāks un kurās mazāks. Tā, attiecinot sociālās apdrošināšanas kopējās iemaksas uz vidējo darbinieku skaitu, secināms, ka sabiedriskajā sektorā labi nodrošinātas darba vietas ir NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrā, Finanšu un kapitāla tirgus komisijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā. No pašvaldības iestādēm var mēģināt iekārtoties, ja paveicas, Rīgas Brīvostas pārvaldē. Tāpat jāpievērš uzmanība darba sludinājumiem no Civilās aviācijas aģentūras, Pārresoru koordinācijas centra, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, Iekšējās drošības biroja u.c. No ministrijām vērts apsvērt Finanšu ministriju, kas atbild par valsts budžeta veidošanu, pēc tam jau var lūkoties uz Iekšlietu ministriju, Aizsardzības ministriju un Zemkopības ministriju.

Tai pašā laikā, piemēram, Rīgas Sociālais dienests, kas ir viens no lielākajiem darba devējiem sabiedriskajā sektorā ar 2,8 tūkstošiem darbinieku, finansiālā ziņā nebūt nav tik pievilcīga darba vieta. 2017. gada laikā Rīgas Sociālais dienests par vienu darbinieku sociālās apdrošināšanas iemaksas veicis vidēji 881 eiro apmērā, salīdzinājumam, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs – 15 tūkstošus eiro, Finanšu un kapitāla tirgus komisija – gandrīz 12 tūkstošus eiro.

Neskatoties uz stingri noteiktām likmēm, valsts un pašvaldību iestādes var variēt ar dažādām niansēm atalgojumā, piemēram, nosakot departamenta vadītāju, to vietnieku un ekspertu sadalījumu departamentā. Tāpat ir redzama korelācija starp nozaru sakārtotību un attiecīgo ministriju samaksātājiem darbaspēka nodokļiem. Piemēram, vismazākie darbaspēka nodokļi pērn uz vienu darbinieku bijuši Veselības ministrijā.