Iepriekš finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) sacīja, ka Latvijas komercbankām noteiktais mērķis ir samazināt riskanto klientu skaitu līdz 5%. Tomēr šodien diskusijā izskanēja informācija, ka bankas, ņemot vērā jaunos ierobežojumus ārvalstu klientu apkalpošanā, atsaka atvērt kontus ārvalstu uzņēmumiem.
Znotiņa atzina, ka bankas apzinās stingrās prasības un tās aiz bailēm dara lietas, ko varētu nedarīt.
"Diemžēl šajā procesā pazaudēsim kādu labu uzņēmumu, tāpēc ir jādomā par stratēģiju. Iespējams pat šis procents nākotnē varētu mainīties, ja būsim spējuši sakārtot jautājumu par riskanto klientu naudu," pieļāva Kontroles dienesta vadītāja.
Savukārt finanšu ministre atzina, ka bankām dzīve nekļūs vieglāka, ņemot vērā plašo ASV noteikto sankciju režīmu pret atsevišķām valstīm, tādējādi pasliktinot starpvalstu ekonomiskās attiecības. "Ir jāatrod risinājums, lai bankas varētu strādāt šādos apstākļos," uzsvēra Reizniece-Ozola.
Jau ziņots, ka šā gada maija beigās ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars Latvijā sarucis līdz 29,3%, informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).
Šā gada aprīļa beigās ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars Latvijas bankās bija samazinājies līdz 30%. FKTK piebilda, ka 2015. gadā ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars bija 53%.
Šā gada maijā, salīdzinot attiecīgo laika posmu 2015. gadā, ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars ir sarucis par 58% - no 12,4 miljardiem eiro līdz 5,2 miljardiem eiro.
Tāpat FKTK informēja, ka čaulas uzņēmumu īpatsvars banku noguldījumos maijā samazinājies līdz 9,8%, savukārt tādu uzņēmumu īpatsvars, kurus skar aizliegums, jo tie atbilst divām čaulas veidojuma pazīmēm, varētu būt mazāks par 4%.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
