Darbs pie Latvijas interešu lobēšanas Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta sarunās šobrīd ir kā skudru pūznī un notiek visos līmeņos, sacīja Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Viņa skaidroja, ka sarunas par ES daudzgadu budžetu 2021.-2027.gada periodam vada ĀM, tādēļ primāri lobēšanas procesu veic un koordinē ĀM. "No ministrijas šis darbs tiek veikts kontaktējoties ar citu dalībvalstu Ārlietu un Eiropas lietu ministrijām, darbu veic arī diplomāti, ir speciāli braucieni uz dalībvalstu galvaspilsētām," teica parlamentārā sekretāre.
Kalniņa-Lukaševica arī minēja, ka Briselē Latvijas interešu aizstāvība notiek, komunicējot ar Eiropas Komisijas (EK) komisāriem un to kabinetiem ministru līmenī. Tāpat Latvijas interešu lobēšanā iesaistīta ir arī Latvijas vēstniece ES Sanita Pavļuta-Deslandes. Tikmēr Eiropas Parlamentā (EP) darbs noris ar "atslēgas" deputātiem un komisiju vadītājiem. ĀM pārstāve arī pati personīgi jūnijā būs Strasbūrā, lai šos "atslēgas" cilvēkus uzrunātu.
"Vienlaikus ļoti svarīga ir arī nozaru ministriju iesaiste. Izglītības un zinātnes ministrija skatās jautājumus, kas skar pētniecību un izglītību, tikmēr Zemkopības ministrija risina lauksaimniecības politiku, bet Ekonomikas ministrija atbild par programmām uzņēmējdarbībai. Katra ministrija uzņēmusies izdarīt savu darba daļu, tādēļ arī regulāri notiek koordinācijas sanāksmes," skaidroja parlamentārā sekretāre.
Viņa arī atzina, ka svarīgs posms sarunu procesā ir neformālas sarunas un tikšanās reizes. Oficiālās sanāksmes kā Eiropadome vai Vispārējo lietu padomes sanāksme esot tikai aisberga redzamā daļa, bet milzīga nozīme esot sagatavošanās darbam visos līmeņos gan pirms, gan pēc šīm sanāksmēm. "Piemēram, uz Vispārējo lietu padomi ministri jau aizbrauc ar valdības viedokli, un to ietekmēt mēs varam tikai līdz šai sanāksmei," sacīja ĀM pārstāve.
Kalniņa-Lukaševica arī norādīja, ka darbs šobrīd norit divos virzienos. "Uz ārpusi" jāspēj maksimāli aizstāvēt Latvijas intereses kohēzijas un lauksaimniecības politikā, lai joprojām panāktu iespējami lielāko summu Latvijai. Tikmēr, strādājot Latvijā, jāveic sagatavošanās darbs, lai audzētu jomu izcilību, tādējādi palielinot iespējas konkursa kārtībā piesaistīt līdzekļus arī no citām programmām.
Jau vēstīts, ka EK maija sākumā publicēja priekšlikumus, kuros ir kritiski izvērtējusi, kur iespējams ietaupīt vai darboties efektīvāk, tādēļ lēmusi par aptuveni 5% samazināt KLP un kohēzijas politikai atvēlēto finansējumu.
ĀM jau norādījusi, ka Latvija neatbalsta EK ierosinājumu ES budžetā 2021.-2027. gadam samazināt finansējumu KLP un kohēzijas politikai. ĀM atzīmē, ka EK piedāvā palielināt ES budžeta kopējo apjomu, lai kompensētu "Brexit" radīto iztrūkumu un spētu finansēt gan pamata politikas - kohēzijas politiku un KLP, gan arī jaunās politikas saistībā ar drošību, aizsardzību, migrāciju un ārējām robežām.
Savukārt otrdien EK publicējusi priekšlikumus par valstīm iedalīto kohēzijas politikas finansējumu nākamajā ES daudzgadu budžetā, Latvijai šajā politikas jomā atvēlot 4,8 miljardus eiro, liecina otrdien publicētais EK ierosinājums par reģionālo attīstību un kohēzijas politiku pēc 2020. gada.
Kā aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecībā Latvijā, EK pašreizējās un 2018. gada salīdzināmās cenās otrdien publicējusi valstīm iedalīto kohēzijas politikas finansējumu, kas paredz, ka pašreizējās cenās Latvijai turpmākos septiņus gadus tiktu atvēlēti 4,812 miljardi eiro, bet 2018. gada cenās tie būtu 4,262 miljardi eiro. Priekšlikums paredz, ka tādējādi Latvijai tiktu piešķirti par 13% mazāk līdzekļu nekā līdz šim.
Uz to, ka ministriem un ministrijām būs aktīvi jālobē attiecīgo nozaru intereses, lai sasniegtu maksimāli labāko rezultātu sarunās par nākamo ES daudzgadu budžetu, sacījis Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Viņš uzsvēra, ka Latvija vienmēr ir lobējusi savas intereses ES, tajā pašā laikā paturot prātā, ka jebkura lēmuma pieņemšana bieži vien notiek uz vienprātības pamata, kad nepieciešams kādos jautājumos piekāpties, lai varētu pieņemt attiecīgo dokumentu.
Tikmēr Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) norādījis, ka sarunās par EK piedāvājumu ES nākamajam daudzgadu budžetam Latvijas būs ļoti aktīva. Viņš uzsvēra, ka tikai kopdarbā Latvija var panākt tai labvēlīgu iznākumu.