Viņa pastāstīja, ka kopumā ar graudkopību Latvijā nodarbojās aptuveni 23 000 saimniecību un lielākais īpatsvars graudaugu sējumu struktūrā ir tieši ziemas kviešiem, īpaši - Zemgalē. LLKC aprēķini liecina, ka vēl racionālāk izmantojot fungicīdus, lauksaimnieku peļņa būtiski pieaugtu un samazinātos siltumnīcas efektu izraisošo gāzu (SEG) emisiju apmērs.
LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis piebilda, ka, sabalansējot slāpekļa mēslojuma devas un slimību ierobežošanu ar fungicīdiem, var mazināt vidē nonākošo slāpekļa mēslojumu un efektīvāk izmantot resursus. "Slāpekļa mēslojums tieši ietekmē SEG emisiju apmērus, savukārt optimāla fungicīdu lietošana palīdz labāk izmantot slāpekļa mēslojumu. Uzskatāmi parādot šīs sakarības ar iegūto ražu, lauksaimniekiem tiks dota iespēja uzlabot kviešu audzēšanas tehnoloģiju," viņš sacīja.
LLKC arī informē, ka jaunā atbalsta sistēma palīdzēs novērtēt dažādu slimību izplatības riskus, slāpekļa mēslojuma un fungicīda ieguldījumu ekonomiskās efektivitātes novērtējumu, kā arī būs labs palīgs lauksaimniekiem, agronomiem un profesionāliem konsultantiem.
Projekta īstenošanā iesaistīti astoņi partneri - LLKC, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Latvijas augu aizsardzības pētniecības centrs, Agroresursu un ekonomikas institūta Stendes pētniecības centrs, Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Latraps", "PS Līdums", zemnieku saimniecība "Sniedzes", SIA "AKPC".
Projekta kopējais finansējums ir 499 466,40 eiro.
Projektu plānots īstenot līdz 2023.gada 30.martam. Projekts tiek īstenots Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam pasākuma "Sadarbība" apakšpasākuma "Atbalsts EIP lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu projekta īstenošanai" ietvaros.
