"ABLV Bank", kuras akcionāri februārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju, peļņa šogad pirmajos četros mēnešos bija 3,706 miljoni eiro, liecina bankas sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".
Bankas aktīvi 2018. gada 30. aprīlī bija 2,405 miljardu eiro apmērā, kas ir par 34,7% jeb 1,279 miljardiem eiro mazāk nekā 2017. gada beigās, kad bankas aktīvi bija 3,684 miljardu eiro apmērā.
Noguldījumos "ABLV Bank" aprīļa beigās bija piesaistījusi 1,599 miljardus eiro, kas ir par 40,3% mazāk nekā pagājušā gada beigās, bet kredītos banka bija izsniegusi 828,336 miljonus eiro, kas ir samazinājums par 16,8%.
Savukārt "ABLV Bank" kapitāls un rezerves šogad aprīļa beigās bija 351,725 miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 1% salīdzinājumā ar pagājušā gada beigām.
Bankas kapitāla pietiekamības rādītājs 2018.gada 30.aprīlī bija 24,69% (minimālā prasība - 11,5%), bet likviditātes rādītājs bija 81,1% (minimālā prasība - 30%).
"ABLV Bank" finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka, ievērojot bankas akcionāru pilnsapulces lēmumu par pašlikvidāciju, šogad aprīlī bankā turpinājās optimizācijas darbi, tika pārveidota organizatoriskā struktūra, kā arī turpinājās darba attiecību pārtraukšana ar darbiniekiem, kuru darbs vairs nebūs nepieciešams likvidācijas procesā.
"Mūsu likviditātes un kapitāla pietiekamības rādītāji joprojām ir augstā līmenī un būtiski pārsniedz regulatīvo minimumu. "ABLV Bank" aktīvu apmērs 2018. gada 30. aprīlī ir pilnīgi pietiekams, lai segtu visus kreditoru prasījumus, kas ir Latvijas normatīvajos aktos noteiktais pamats tam, lai tiktu pieņemts lēmums par pašlikvidācijas procesa apstiprināšanu," sacīts vadības ziņojumā.
Jau ziņots, ka "ABLV Bank" problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas "FinCEN" februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. "FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
ASV finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere iepriekš atzīmēja, ka "ABLV Bank" ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu. "Turklāt "ABLV Bank" ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem," viņa sacīja.
Savukārt "ABLV Bank" advokāti atbildes vēstulē aicinājuši "FinCEN" atsaukt tās priekšlikumu, norādot, ka "FinCEN" pret "ABLV Bank" izvirzījis "pārspīlētas apsūdzības", par kurām lielā daļā sniegti vai nu ļoti vispārīgi apgalvojumi, vai arī nav uzrādīti pierādījumi gan par naudas atmazgāšanu, gan apvainojumiem kukuļdošanā. "FinCEN" nav arī ņēmis vērā "ABLV Bank" paveikto finanšu noziegumu novēršanas programmā.
Tāpat "ABLV Bank" un tās lielākie akcionāri ir iesnieguši Eiropas Savienības (ES) Tiesā prasību pieteikumus pret Eiropas Centrālo banku (ECB) un Vienotā noregulējuma valdi (VNV). Bankas advokāti no "DLA Piper" Vācijas biroja "ABLV Bank" un tās divu lielāko akcionāru vārdā kopumā iesnieguši četrus pieteikumus - divus pret ECB un divus pret VMV. Pieteikumos minēti vairāki iespējamie pārkāpumi, ko varētu būt izdarījušas ECB un VNV. Tie aptver pilnvaru pārsniegšanu, samērīguma un vienādas attieksmes neievērošanu, kā arī citus pārkāpumus, un uzskaita virkni nopietnu iebildumu pret veidu, kādā tika pieņemts lēmums par to, vai banka bija vai varēja nonākt finanšu grūtībās (failing or likely to fail).
Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā ECB lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 26.februārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju. Martā banka iesniedza FKTK apstiprināšanai "ABLV Bank" pašlikvidācijas plānu.
