No bankām saņemtā informācija tiks iekļauta VID informācijas sistēmā, kur tā tiks analizēta kopsakarā ar VID rīcībā jau esošo informāciju, lai noteiktu fiziskās personas, kuras ir guvušas ienākumus, nenomaksājot nodokļus. Tas palīdzēs identificēt fiziskās personas ar visaugstāko riska pakāpi, ka nodokļi nav nomaksāti pilnā apmērā.

Ņemot vērā publiskajā telpā izskanējušās maldinošas bažas par to, ka VID būs piekļuve personu kontu informācijai par visiem darījumiem, iestādē uzsver, ka tiks sniegti dati tikai par apgrozījuma un atlikuma kopsummām. Tas nozīmē, ka detalizēta informācija par konkrētām izejošajām un ienākošajām summām, kā arī par darījumu partneriem VID nebūs pieejama, tādējādi cilvēku privātā dzīve nebūs apdraudēta. Konta izraksti no bankas var tikt pieprasīti kā līdz šim, proti, tikai gadījumos, ja izpildās likumdošanā noteiktie nosacījumi, un tikai gadījumā, ja šīs ziņas nevar iegūt no pašas fiziskās personas.

Šādas informācijas sniegšana, kā uzskata VID, ļaus arvien mērķtiecīgāk vērsties pie tām personām, kas apzināti un būtiskos apmēros izvairās no nodokļu nomaksas, kā arī preventīvi sekmēs brīvprātīgu nodokļu nomaksu.

VID paredz, ka tā redzeslokā nonāks fiziskās personas, kuru mantiskais stāvoklis saskaņā ar kontu informāciju ir neatbilstošs deklarētajiem ienākumiem, t.i., ienākušās summas kontos vai izejošās summas ir daudz lielākas par deklarētajiem ienākumiem. Tādējādi var tikt konstatētas personas, kas nedeklarē no dažādiem avotiem gūtos ienākumus, t.sk., saņem "aplokšņu" algas vai veic nereģistrētu saimniecisko darbību. Šī informācija būs īpaši nozīmīga gadījumos, kad par personu līdz šim VID rīcībā nebija informācijas, piemēram, par lieliem tēriņiem, un pašreizējā fizisko personu riska analīzē persona netiek izgaismota kā riskanta, toties, saņemot informāciju no bankām, līdz šim šāda "neriskantā" persona izraisīs VID interesi un papildu jautājumus.

Uz "Delfi" jautājumu, vai ir aplēsts, par cik daudz personām plānots saņemt informāciju, VID teic, ka šādu aprēķinu iestādes rīcībā nav, taču, visticamāk, tiks aptverts visnotaļ plašs iedzīvotāju loks.

Kā jau vēstīts, Finanšu ministrijas (FM) izstrādātie noteikumi paredz kārtību, kādā kredītiestāde un maksājumu pakalpojumu sniedzējs līdz katra gada 1. februārim iesniegs VID informāciju par klientiem, kuru pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu iepriekšējā gada kopējā debeta vai kredīta apgrozījuma summa vienas kredītiestādes vai maksājumu pakalpojuma sniedzēja ietvaros ir 15 000 eiro vai vairāk. Informācija sniedzama elektroniski par fiziskām personām, kas ir Latvijas rezidenti.

Informācija būs jāiesniedz katru gadu līdz 1. februārim, savukārt pirmo reizi informācija VID tiks sniegta līdz šā gada 1. septembrim par klientiem, kuru pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu kopējā atlikuma summa 2018. gada 1. janvārī bija 15 000 eiro vai vairāk.