Ministru kabinets (MK) ceturtdien, 3. martā, atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto Dzīvojamo telpu īres likumprojektu, ar kuru plānots rast risinājumu līdzšinējiem garajiem tiesvedību procesiem starp īrniekiem un izīrētājiem, kā arī veicināt investīcijas īres namu sektorā. Tostarp likums arī likvidēs aizvien pastāvošos Padomju Savienības laikos noslēgtos beztermiņa īres līgumus. Tas gan, tāpat kā īres likums kopumā, būtiski piedāvājuma un pieprasījuma situāciju īres tirgū nemainīs, uzskata eksperti.
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas iedzīvotājiem bija iespēja pieteikties uz denacionalizēto īpašumu atgūšanu. Tādējādi cilvēkiem, kuru radiem pirms Latvijas okupācijas piederēja nami, bet okupācijas laikā tie tika atņemti, tika atkal dota iespēja atgūt īpašumtiesības. Tiesa gan, daļa no jaunajiem namsaimniekiem ēkas atguva ar īrniekiem, kuri Padomju laikos bija noslēguši tolaik raksturīgos beztermiņa īres līgumus par cenu, kuru bez īrnieka piekrišanas nebija un aizvien nav iespējams mainīt.
Tādējādi gan Rīgas centrā, gan ārpus tā un arī citās Latvijas pašvaldībās aizvien atrodas divistabu un trīsistabu dzīvokļi, par kuru īri īrnieks, pamatojoties uz veco līgumu, iecerējis mūžīgi maksāt cenu, kas daudzos gadījumos nav augstāka par 50 līdz 100 eiro, liecina "Delfi" informācija, kas iegūta, uzrunājot vairākus namīpašniekus.
Strīds par statistiku
Denacionalizēto namu īrnieki izveidojuši vairākas interešu aizstāvības biedrības. Viena no šādām organizācijām "Ausma" apgalvo, ka EM iniciatīva un jaunais likums ietekmēs vismaz 20 000 mājsaimniecību, daudzām ģimenēm liks kļūt par bezpajumtniekiem vai arī emigrēt no Latvijas. Ministrijas dati gan liecina, ka runa ir par ne vairāk kā 1500 mājsaimniecību.
"Ekonomikas ministrijas ieskatā denacionalizēto namu īrnieku biedrības "Ausma" dati ir vērtējami kritiski, jo tie ir pamatoti tikai ar pieņēmumu, ka šobrīd denacionalizētajos namos dzīvo aptuveni 10-15% no tiem īrniekiem, kuri tur dzīvoja deviņdesmito gadu sākumā. Turklāt biedrības pārstāvja [Klementija] Rancāna 2017. gada 27. jūlija ministrijai adresētajā e-pasta vēstulē ir norādīts, ka Rīgā ir virs 10 000 šādu īrnieku, bet pārējās pilsētās - ap 4000, kas ir par 6000 mazāk kā biedrības šobrīd minētie 20 000 īrnieki," portālam "Delfi" skaidroja ministrijā.
"Svarīgi uzsvērt, ka denacionalizēto namu īrniekam, lai uz viņu attiektos jaunajā likumprojektā ietvertais pārejas regulējums par līgumu pārskatīšanu, jābūt tādam īrniekam, kas dzīvojamo telpu lieto, pamatojoties uz iepriekšējā īrnieka noslēgta - visbiežāk padomju laikos noslēgta - līguma pamata. Ja īrnieks, kas dzīvojamā telpā dzīvo kopš denacionalizācijas brīža un ir pārslēdzis īres līgumu ar pašreizējo izīrētāju, likumprojekta pārejas noteikumi viņu neskars," precizēja ministrijā, piebilstot, ka aptuveni 90% no visiem denacionalizēto namu īrniekiem dzīvojot Rīgā.
Lai gan jau pieminētā biedrība "Ausma" iepriekš sacījusi, ka ministrijai būtu nepieciešams vērsties Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP) ar pieprasījumu pēc statistikas datiem par denacionalizēto namu īrnieku skaitu, CSP pārstāvji portālam "Delfi" paskaidroja, ka viņu rīcībā informācija par denacionalizēto namu īrniekiem neglabājās, kā arī ministrija šādus datus neesot pieprasījusi apkopot.
Eksperti izmaiņas tirgū neprognozē
"Pašreizējais regulējums ir klaji neefektīvs, kas ir ierobežojis īres tirgus potenciālu. Tas lielos vilcienos gan bremzējis investīcijas segmentā un uzturējis lielu ēnu ekonomikas īpatsvaru, gan arī bijis neefektīvs strīdu risināšanai. Tādēļ likums ir milzīgs solis pareizajā virzienā, lai tirgu sakārtotu un ļautu tam attīstīties," portālam "Delfi" skaidroja "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.
Viņš piebilda, ka šobrīd gan nav garantiju, ka tas nodrošinās šo mērķu sasniegšanu, jo vēl nāksies piedzīvot to, kā likums darbosies reālajos apstākļos. "Noteikti, ka trūkumi parādīsies, taču tad būs svarīgi likumu pilnveidot. Šo ģimeņu ieguvumu dēļ ierobežot tirgus ekonomisko potenciālu bezgalīgi ir nesamērojami," komentējot situāciju ar denacionalizētājiem īres namiem, skaidroja ekonomists.
"Tas, ka ir pietiekami liels skaits ģimeņu denacionalizētajos namos, kurus skars jaunais likums, ir skaidrs. Tikpat skaidrs, ka to skaits precīzi nav zināms nevienam. Ir pagājis ļoti ilgs laiks, lai ģimenēm būtu bijis laiks situācijai pielāgoties. To arī daudzi darīja. Tāpat, neskatoties uz likumu, situācija tika risināta, bieži vien klaji nelikumīgi, no abām pusēm. Tādējādi zināma sakārtošanās visu šo laiku ritēja, kā dēļ ārkārtas situāciju neprognozētu. Noteikti, ka daudzas ģimenes saglabās savu mitekli, kaut nāksies par īri maksāt vairāk. Galu galā abas puses ir abpusēji ieinteresētas darījumā. Ja tiesiskā vide nodrošina efektīvu strīdu risināšanu, daudzi šobrīd tukši dzīvokļi, kuri izmantoti netika, var nonākt tirgū un piedāvājumu palielināt," prognozēja Gašpuitis.
Vienlaikus viņš neizslēdz, ka var parādīties gadījumi, kad pašvaldībām nāksies sniegt palīdzību
Nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" valdes loceklis Aldis Riekstiņš portālam "Delfi" atgādina, ka mājokļu īres tirgū Latvijā, bet sevišķi izteikti Rīgā, var izdalīt trīs segmentus – pirmkārt, mājokļi, ko izīrē privātie īpašnieki, otrs segments, kas tagad tikai sāk pamazām nostiprināties, ir īres nami, kuri ar šādu mērķi tiek būvēti vai renovēti, un trešais segments ir denacionalizētie nami.
"Ja privātie izīrētāji un īres namu īpašnieki darbojas brīva tirgus apstākļos un īres maksu nosaka piedāvājuma un pieprasījuma attiecības, tad denacionalizēto namu īrnieku un izīrētāju attiecības ne vienmēr nosaka tirgus mehānismi, bet īres līgumi, kas ir vēl mantoti no padomju laikiem un deviņdesmitajiem gadiem, kad tirgus izpratne un situācija bija pilnīgi cita. Uzskatām, ka jaunais likums ļaus sakārtot šo tirgus daļu atbilstoši piedāvājuma un pieprasījuma attiecībām brīva tirgus apstākļos, tādējādi ļaujot arī pilnvērtīgi sakārtot īpašumus, kas pie esošajiem nomas griestiem ir praktiski neiespējami," situāciju vērtē "Latio" valdes loceklis.
"Latio" eksperts arī paredz, ka būtisku ietekmi uz mājokļu tirgus īres maksām kopumā jaunais likums neatstās, jo pieprasījums ir spēcīgs, bet trūkst laba piedāvājuma. Jāņem vērā arī, ka īres maksa konkurē arī ar banku piedāvātajiem kredītu maksājumiem mājokļu iegādei.
Viņš piebilst, ka aplēses par dzīvokļu skaitu, kas nonāks īres tirgū, ir dažādas, bet var paredzēt, ka daļa no esošiem īrniekiem denacionalizētajos namos, visticamāk, paliks kā īrnieki arī pēc jaunā likuma pieņemšanas un pielāgosies jaunajai situācijai, daļa meklēs ekonomiskāku īres dzīvokli, bet daļa noteikti apsvērs iespējas iegādāties paši savu mājokli. "Turklāt ir pieejami valsts atbalsta programmas "Altum" instrumenti pirmā mājokļa iegādei jaunajām ģimenēm un jaunajiem speciālistiem," piebilda eksperts.
Ziņots, ka atbilstoši jaunajam Dzīvojamo telpu īres likumprojektam divu gadu laikā pēc likuma spēkā stāšanās izīrētājam un īrniekam, kurš dzīvojamo telpu šobrīd lieto, pamatojoties uz iepriekšējā izīrētāja noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu, jānoslēdz jauns īres līgums, piemēram, denacionalizētā nama īrniekam, ja dzīvojamā telpa tiek lietota, pamatojoties uz padomju laikā noslēgto īres līgumu. Savukārt, ja vienošanos neizdosies panākt, ar attiecīgu prasību varēs vērsties tiesā, kura pēc situācijas objektīvas analīzes noteiks gan īres līguma termiņu, kas nevarēs pārsniegt 10 gadus, gan arī īres maksu.
Jaunais likums vēl jāapstiprina Saeimā.
