Ministru kabineta komitejas pirmdien konceptuāli atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto Dzīvojamo telpu īres likumprojektu, ar kuru plānots rast risinājumu līdzšinējiem garajiem tiesvedību procesiem starp īrniekiem un izīrētājiem, kā arī veicināt investīcijas īres namu sektorā, informēja EM.
"2017. gadā parakstījām sadarbības memorandu nekustamā īpašuma tirgus attīstībai, kas paredz gan konkrētus uzdevumus valdībai, gan konkrētas apņemšanās no nozares komersantiem. Pēc vairāku gadu diskusijām mums ir izdevies rast pirmos kopsaucējus arī jauniem nosacījumiem īres tirgus regulējumā. Dzīvojamo telpu īres likumprojekts izstrādāts ar mērķi nodrošināt plašāku īrnieku aizsardzību, īres tirgus attīstību, uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, investīciju piesaisti jaunu mājokļu būvniecībai un ēnu ekonomikas mazināšanu," paskaidroja EM valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis.
Lai mazinātu ēnu ekonomiku nozarē, likumprojektā paredzēta visu īres līgumu reģistrācija zemesgrāmatā, kas, kā norāda EM, nodrošinās publiski pieejamu un ticamu informāciju par noslēgtajiem darījumiem. Šāda kārtība pasargās gan īrniekus, gan nekustamā īpašuma jaunos ieguvējus. Īres līguma reģistrācija zemesgrāmatā būs bez maksas. Līguma reģistrācija zemesgrāmatā ļaus izskaust fiktīvos īres līgumus, kā arī pasargāt godprātīgos īrniekus izīrētāja maiņas gadījumā, skaidro EM.
Tāpat jaunais likumprojekts saskaņā ar EM aplēsēm ievērojami paātrinās strīdu izšķiršanu starp izīrētāju un īrnieku un samazinās ar to saistītās izmaksas. Pašlaik spēkā esošais likums paredz visu strīdu izšķiršanu tiesā. Taču līdz ar jaunā likuma ieviešanu, veicot atbilstošus grozījumus Civilprocesa likumā, tiks piedāvāta saistību bezstrīdus izpildīšana gadījumos, kad nav strīda: īrnieka pienākums būs atstāt īrēto dzīvojamo telpu, ja būs beidzies īres līguma termiņš un nebūs panākta vienošanās par jaunu līgumu, ja būs izveidots īres maksas parāds, kā arī nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumā, ja īres līgums nav ierakstīts zemesgrāmatā. Vienlaikus šāds risinājums būtiski mazinās riskus potenciālajiem investoriem veikt ieguldījumus jaunu īres namu būvniecībā, skaidro EM.
Būtiskas izmaiņas paredzētas arī īres līguma termiņa nosacījumos – turpmāk īres līgumu vairs nevarēs noslēgt uz nenoteiktu laiku. Proti, līgums būs slēdzams tikai uz noteiktu laiku un, termiņam izbeidzoties, īrniekam būs pienākums atbrīvot dzīvojamo telpu, ja vien ar izīrētāju nav noslēgts jauns īres līgums. Tāpat kā līdz šim, īrnieks bez īpaša pamata varēs uzteikt līgumu, iepriekš brīdinot izīrētāju, savukārt izīrētājs joprojām līgumu varēs uzteikt tikai likumā noteiktajos gadījumos un termiņos.
Izmaiņas skars arī īrnieka ģimenes locekļu tiesības – ģimenes locekļi turpmāk neiegūs patstāvīgas tiesības uz dzīvojamās telpas lietošanu, tādējādi viņi vairs nebūs solidāri atbildīgi par īres līgumā noteikto saistību izpildi. Vienīgi īrnieka nāves gadījumā ģimenes locekļiem paredzētas tiesības prasīt noslēgt jaunu īres līgumu, nemainot iepriekšējā līguma nosacījumus.
Nolūkā vairāk aizsargāt īrnieku intereses, likumprojektā noteikts, ka izīrētājs varēs paaugstināt īres maksu tikai tad, ja īres līgumā būs paredzēti principi un kārtība īres maksas paaugstināšanai, piemēram, paaugstināšanas sasaiste ar gada vidējo inflāciju, plānotajiem izdevumiem, periodiska īres maksas paaugstināšana.
Ņemot vērā jaunā regulējuma būtiskās atšķirības no spēkā esošā likuma, likumprojektā paredzēts pārejas regulējums, skaidro EM, proti, īres līgumi, kuri noslēgti pirms jaunā likuma spēkā stāšanās, būs jāieraksta zemesgrāmatā piecu gadu laikā no likuma spēkā stāšanās brīža.
Savukārt divu gadu laikā pēc likuma spēkā stāšanās izīrētājam un īrniekam, kurš dzīvojamo telpu šobrīd lieto, pamatojoties uz iepriekšējā izīrētāja noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu, jānoslēdz jauns īres līgums, piemēram, denacionalizētā nama īrniekam, ja dzīvojamā telpa tiek lietota, pamatojoties uz padomju laikā noslēgto īres līgumu. Savukārt, ja vienošanos neizdosies panākt, ar attiecīgu prasību varēs vērsties tiesā, kura pēc situācijas objektīvas analīzes noteiks gan īres līguma termiņu, kas nevarēs pārsniegt 10 gadus, gan arī īres maksu.
